Īss ieskats sociālajā antropoloģijā

19.gs. ievērojamākie antropologi. Ko un ar kādām metodēm viņi pētīja, kādas teorijas dominēja viņu vidū.
J.J. Bahofens - analizēja mītus, arheoloģiskus priekšmetus un centās rekonstruēt seno sabiedrību garīgo pasauli un uzbūvi. Viņš uzsvēra evolucionistisku secību: simboliskās, mītiskās, loģiskās domāšanas formas, kā arī to, ka dažādās sabiedrībās ģimenei un radniecībai ir atšķirīgas formas. L.H. Morgans - pētīja radniecību, tās formas. Cilvēks progresē 3 posmos: mežonīgums, tad iziet caur barbarismu un kļūst civilizēts. H. Meins - sabiedrība, senās tiesības. H.Spensers - evolūcijas jēdzienu attiecināja uz sociālo un ētisko jomu, eksistences cīņu. E.B. Teilors - atsaucās uz evolūcijas teoriju, teoretizēja par mītiem un reliģiju, demonstrējot kā sabiedrības attīstās no mītiem caur reliģiju uz zinātni. Katra kultūra iziet cauri tās attīstībai. Pārliecināts, ka sabiedrības un reliģijas attīstībai ir funkcionāls pamats un tas ir universāls. Prāta spējas ir vienādas, neatkarīgi no sociālā evolūcijas pakāpes, kurā atrodas konkrētā sabiedrība. Visi cilvēki ir vienlīdz apdāvināti, tikai dažiem trūkst izglītības. Kultūru viņš uzskata par kompleksu veselumu, kas ietver zināšanas, ticību, mākslu, morāli un jebkuras citas prasmes, ieradumus, ko cilvēks apguvis esot kā sabiedrības daļa. H. Spensers - sabiedrība balstās uz jūtām, tās pamatā ir sadarbība, atsaucība, atbalsts.…