Islāma rašanās tiek saistīta ar pravieti Muhamedu, kurš dzimis aptuveni 571. gadā Saūda Arābijas pilsētā Mekā. Katrs musulmanis cenšas apmeklēt svēto pilsētu vismaz vienreiz mūžā. Kaaba, svētnīca, ir svētceļojuma galamērķis. Kaabas iekšienē atrodas melns akmens, meteorīts, kurš saglabājies no senatnes. Tajā laikā pastāvēja varas vakuums starp divām lielām Austrumu un Rietumu impērijām – Persiju un Bizantiju. Meka bija plaukstošs karavānu tirdzniecības centrs starp Arābijas dienvidiem un Vidusjūras piekrastes zemēm.
Agrā jaunībā kļuvis par bāreni, Muhameds nonāca turīgo radinieku aprūpē. Bagātais tēvocis ar karavānām sūtīja viņu uz ziemeļiem, kur, kā uzskata, Muhameds sastapies ar kristiešiem. 25 gadu vecumā viņš, sev par lielu pārsteigumu, saņēma bildinājumu no bagātās četrdesmitgadīgās atraitnes Hadīdžas. Viņa tam dzemdēja trīs meitas.
Sasniedzis pusmūžu, Muhameds sāka izrādīt noslieces uz misticismu un bieži gāja kalnos, kur nodevās apcerei. Vienā no šādām reizēm, kad Muhamedam bija jau četrdesmit gadi, viņš pieredzēja atklāsmi, kurā galvenais eņģelis Gabriels aicināja atmaskot Mekas pagānismu un daudzdievību, tā vietā sludinot vienīgā īstenā Dieva – Allāha – pastāvēšanu.…