-
Islāms un kristietība
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Kultūras ģeogrāfiskā un laika lokalizācija, vide | ||
Kultūras saknes, izcelšanās, ietekmes | ||
Reliģiskās attieksmes kā kultūras kodols | ||
Mācība. Dievišķais | ||
Cilvēks | ||
Pasaule | ||
Rituāli | ||
Ētika | ||
Sabiedrība, tās struktūra un socializācija | ||
Māksla |
Kultūras ģeogrāfiskā un laika lokalizācija, vide.
Kristietība.
Par Kristietības rašanos uzskata mūsu ēras 30. gadus, kas ir Jēzus Kristus(dzimis 7.-2. gadā p.m.ē., miris 26.-36. gadā) miršanas laiks. Aptuveni 1. gs. beigās – 2. gs. sākumā parādījās Jēzus Kristus dzīves apraksti – ziņas par viņa mūžu, sprediķiem un ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos – evaņģēliji. Kristietības mitoloģiskais skaidrojums galīgi izveidojās ap 2. gs. vidu un nemainīgs ir saglabājies līdz pat mūsu dienām. Tas ir arī visu kristīgo reliģiju atzarojumu pamatā. Sākotnēji sludinātāji darbojās starp ebrejiem, taču šī vēsts ātri izplatījās. Radās atbalsta kopas Sīrijā, Ēģiptē un citur. Kristietības izplatību veicina arī tās demokrātisms. 325. Gadā Kristietība tika pasludināta par Romas Impērijas valsts reliģiju un līdz mūsdienām tā aptver visus kontinentus (pamatā Ameriku un Eiropu) un ir pasaules izplatītākā reliģija (apm. 2,1 miljards cilvēku), kas veido neskaitāmus atzarus, bet fundamentā ir nemainīga.
Islāms.
Monoteistiska reliģija, kuru 7. gadsimtā sāka popularizēt arābu reliģijā un politikā labi pazīstamais pravietis Muhameds (570. – 632.). Islāms īsā laikā izplatījās cilvēku prātos visā Arābijas pussalā. Izmantojot savu militāro spēku kalifāts sākotnēji pakļāva Persiju, bet pēc tam pakāpeniski arī Bizantijas impēriju, it visur ieviešot islāma ticību. Ap 650.g. arābi jau bija iekarojuši Ēģipti, Sīriju, Irāku un Persijas rietumu daļu, laika gaitā ap Vidusjūru izveidojās virkne samērā patstāvīgu islāma valstu. Islāma ietekmes sfērā nonāca arī Eiropas dienvidaustrumu reģioni – Balkāni un Melnās jūras piekrastes teritorijas. slāms mūsdienās ir izplatīts visvairāk Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā, Dienvidāfrikā un citur. Lielas musulmaņu kopienas atrodas Āzijas vidienē, Ķīnā un Krievijā. Vairākās Eiropas valstīs islāms ir otra lielākā reliģija: piemēram, Francijā (vislielākā musulmaņu kopiena Eiropā) un Lielbritānijā. Kopumā pasaulē ir ap 1,3 miljardiem musulmaņu, tikai ,aptuveni, 20% musulmaņu ir arābu izcelsmes.
Kopīgās iezīmes.
Abas kultūras ir kļuvušas par pasaules reliģijām un spēcīgi ietekmējušas pasaules attīstības procesus. Abas kultūras ir izpletušās un ir sastopamas ikvienā kontinentā. Sākotnēji izplatība, pamatā, notikusi iekarojumu un migrācijas rezultātā, tikai vēlākos laikos pēc brīvas gribas.
Kultūras saknes, izcelšanās, ietekmes.
Kristietība.
Kristietība ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā. Saskaņā ar to Jēzus ir ebreju Mesija, kā pravietots Vecajā Derībā. Kristietības izcelsme saistīta ar jūdaismu, ar kuru tai ir kopīga lielākā daļa svēto rakstu, kā arī agrīnā vēsture. …
kvalitatīvs darbs par Islāmu un Kristietību no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Iesniegts A. Mūrniekam. Katra īpašība salīdzināta pēc sistēmas - 1.)analīze Kristietībā 2.)analīze Islāmā 3.)salīdzinājums Saturs: Titullapa Kultūras ģeogrāfiskā un laika lokalizācija, vide. 2 Kultūras saknes, izcelšanās, ietekmes. 3 Reliģiskās attieksmes kā kultūras kodols. 4 Mācība. Dievišķais. 4 Cilvēks. 5 Pasaule. 5 Rituāli. 6 Ētika. 7 Sabiedrība, tās struktūra un socializācija. 7 Māksla. 9 Izmantotās literatūras saraksts. 12