2. Beneficijs(~10.-12.gs.)-zemes gabals,ko piešķīra par kādiem īpašiem nopelniem,ļoti bieži kā apbalvojums par kaut ko vai ķīlas garants.Beneficiju nedrīkstēja pārdot,sadalīt,taču to varēja mantot.Rīcības brīvība uz benificiju bija atkarīga no benifiārija.Benifiārs-cilvēks,kas dāvināja benificiju.Benificiji parādijās tad,kad vasalis palīdzēja savam senjoram.Par vasaļa labiem nopelniem senjors parasti viņam piešķīra benificiju.
3. Feods jeb lēnis (12.-16.gs.)-tas bija feodālas sistēmas pamats.Feods bija zemes gabals,kas bija piešķirts par kalpošanu un feodalizācija kļuva par viduslaiku klasisko īpašumu attiecību sistēmu.Feoda turētājs nebija tā īpašnieks,taču,saskaņojot savu rīcību ar senjoru(feoda īpašnieku),tas varēja faktiski brīvi rīkoties ar to.Tas cilvēks,kurš pirka feodu,bija spiests kļūt par vasali.Privātīpašumi uz zemi sāka veidoties 13.gs. un galvenokārt tas bija saistīts ar valsts sistēmas pakāpenisku centralizāciju.
12.gs. Eiropā sākās komunālā revolūcija,kad pilsētas atbrīvojās no saviem senjoriem un tas bija pirmais solis uz pilsētu pašpārvaldi. Visaktīvāk komunāla revolūcija notika Ziemeļeiropā kā arī Itālijā,taču Latvijā komunālās revolūcijas spilgtākais piemērs bija rīdzinieku cīņa ar arhibīskapu.Pirmās pilsētas Latvijas teritorijā bija Dobele, Koknese, Kuldīga, Cēsis, Valmiera, Ventspils, Limbaži, Īkšķele, Rēzekne un Daugavpils.
…