Īpašuma iegūšanas tiesību problēmas attiecībā uz pilsētu un lauku zemēm;
Problēma:
Pašlaik reformu posmā attiecībā pret dažām īpašuma kategorijām (tie ir pieci izņēmuma gadījumi, kad ēkas iespējams reģistrēt īpašumā atrauti no zemes) netiek ievērotas Civillikuma 968. panta prasības, ka zeme un virszemes, kā arī pazemes objekti ir vienots īpašums. Joprojām paliek jautājums - ciktāl Civillikums šajos gadījumos darbojas? Kā turpmāk tiks virzīta likumdošana - ierobežojot šo izņēmumu likumisko darbību vai atstājot spēkā? No tā izriet ļoti daudzi tiesas procesi un strīdi - gan par zemes nomu, gan par aizsargjoslām utt. Tas tādēļ, ka daudzi speciālie likumi, jo īpaši Aizsargjoslu likums, ietiecas Civillikuma sfērā un rada lielas pretrunas. Nepieciešamas būtiskas izmaiņas, jāmaina pats Civillikums, nevis jāpieņem tam pretrunīgi speciālie likumi. Šādi speciālie likumi nepieciešami tikai atsevišķu procedūru reglamentēšanai.
Otra problēma, kas saistīta ar jau noformētajiem īpašumiem ir tā, ka īpašumus var iegūt diezgan brīvi, bet pēc tam darbības ar tiem daudzos gadījumos no pašvaldībām tiek ierobežotas gan ar apbūves noteikumiem, gan teritoriālās plānošanas noteikumiem. Citās valstīs Rietumeiropā šie noteikumi jau ir ieviesti, pastāvot privātīpašumam. L-jā daudzos gadījumos divās trešdaļās teritorijas īpašnieku vēl nav, bet atsevišķa cilvēku grupa pieņem noteikumus, kurus otra cilvēku grupa - nākamie īpašnieki - nav apsprieduši. Taču likumdošanā paredzēts, ka šādi noteikumi īpašniekiem jāizskata, jo tā ir zināma kopdarbība. …