Investīcijas ir apzināta atteikšanās no patreizējā patēriņa par labu iespējamam relatīvi lielākam ienākumam nākotnē, kurš kā gaidāms, nodrošinās arī lielāku summāro (tagadnes un nākotnes) patēriņu.
Ir vispār atzīts, ka katra biznesa, katras sociāli ekonomiskās sistēmas dzīvotspēja un uzplaukums lielā mērā ir atkarīgs no racionālas investīciju politikas. Šī politika ir saistīta ar izmaksām un risku.
Investīcijas, pirmkārt vienmēr saistītas ar izmaksām, vispirms vajag ieguldīt līdzekļus un tikai nākotnē, ja aprēķini un paredzējumi būs bijuši pareizi, veiktās izmaksas atmaksāsies; otrkārt nav iespējams paredzēt visus apstākļus ar kuriem saskarsies investors, nākotnē, vienmēr pastāvēs par nulli lielāka varbūtība, ka veiktas investīcijas pilnība vai daļēji varētu tikt zaudētas.
Par investēšanas procesiem, investīciju klimatu, investīciju pievilcīgumu pastāvīgi runā speciālisti apspriežot valsts, tās reģionu un atsevišķu firmu attīstības intensifikācijas problēmas un iespējas.
Būtiskākās investīciju pazīmes.
*investīciju potenciālā spēja dot ienākumus vai kādus citus labumus; *investēšanas process ir saistīts ar daļas uzkrātā kapitāla pārveidošanu citās ekonomiskā subjekta aktīvu alternatīvās formās; *investēšanas procesā izmanto daudzveidīgus investīciju resursus, kurus nosaka pieprasījums, piedāvājums un cena; *mērķtiecīgs kapitāla ieguldījums materiālos vai nemateriālos objektos (instrumentos); *ieguldījumu laika(bieži vien iepriekš nenosakāma) esamība; *ieguldījumus veic investori vadoties no saviem individuāliem mērķiem, kas ne vienmēr saistīti ar tieša ekonomiska labuma iegūšanu; *kapitāla ieguldījumu riska pastāvēšana, kas nozīmē, ka investīciju mērķu sasniegšanai ir varbūtības raksturs.
Uzkrājumi, kā investīciju avots. Investīciju augsmes faktori.
*Investīciju process sākas ar naudas līdzekļu formēšanu un beidzas ar reālu aktīvu (ražošanas uzņēmumu iekārtu un tehnoloģiju, sadzīves un sociālās infrastruktūras objektu) izveidošanu.
*Lai izprastu investīciju procesa būtību, nepieciešams precizēt tādu jēdzienu kā ietaupījumu (uzkrājumu) un „investīcijas” saturu. Ietaupījumi rodas ienākumiem pārsniedzot patēriņu. Sabiedrības ietaupījumi veidojas no iedzīvotāju personīgo ienākumu ietaupījumu, uzņēmumu nesadalītās peļņas un valsts budžeta noteiktas daļas līdzekļu (novirzītu ražošanas un sociālās infrastruktūras veidošanai) summas.
…
