P: Nevaru noliegt to, ka savas dzīves laikā esmu pieļāvis daudz kļūdu attiecībā pret savu māti, taču tik un tā biju uztraucies par viņas veselību un drošību. Līdz pēdējam brīdim paliku ar viņu pie viņas nāves gultas, stāstīdams jautrus bērnības stāstus.
I: Labi, Pēr, man prieks, ka apzināties savas kļūdas. Tomēr man vēl ir daži jautājumi. Kā Jūs jutāties mirklī, kad ieraudzījāt Solveigu jau vecu un aklu, kura bija ziedojusi visu savu dzīvi, gaidot Jūs? Citēju Solveigas vārdus :
„Bet zinu es, vienreiz nāksi tu,
Un es gaidīšu tevi, ka solīju.”
Pretēji Solveigai Jūs bijāt pavadījis savu dzīvi ceļojot, iegūstot kuģus, plantācijas, tirgojoties ar vergiem, Āfrikā kļūstot pat par musulmaņu pravieti un izklaidējoties ar citām sievietēm.
P: Dzīves aizrautībā biju aizmirsis, ka biju devis šādu solījumu un nebiju gaidījis, ka Solveiga pavadīs visu dzīvi, sēžot un gaidot mani meža būdā. Mirklī, kad viņu pamanīju, es aizbēgu, jo man bija kauns par izdarīto. Mani grauza sirdsapziņa. …