Suverēnos medijus raksturo hibriditāte, katrs medijs var tikt sakombinēts ar citu mediju nevis, lai sasniegtu jaunu auditoriju, bet gan lai paplašinātu mediju telpu un tā darbojas, nepievēršot uzmanību skatītāju/klausītāju statistikas datiem.
Tīmeklī esošās personīgās mājas lapas, kā arī tādas iniciatīvas, kā piemēram, GeoCities, spēj brīvi pretoties grūtiem laikiem, kamēr lielbudžeta izklaides tīkli sabrūk pirms vēl vairums par tādiem uzzina – fakti ir pierādījuši, ka Internetam ir grūti darboties kā izklaides medijam. Privātajiem medijiem, kā piemēram GeoCities, DigitalCity un citi, vairumā gadījumu nemaz nav specifiska komunikācijas ziņojuma, tiem nav mērķauditorijas, tie nav atkarīgi no uzmanības piesaistes un tomēr tie spēj ļoti veiksmīgi darboties. Tīkls ir uzplaucis kā pilnīga mediju telpas personalizācija, šis nebeidzamais privāto mājas lapu apjoms ar savu ziņojumu „esmu šeit” ir kā pierādījums pa īstam privatizētam medijam.
Savā beidzamajā evolūcijas fāzē mediji kļuva phatic – lingvinistisks termins, kas apzīmē valodas lietojumu drīzāk sociāliem vai emocionāliem nolūkiem un nevis informācijas apmaiņas nolūkiem. Stereotipisks piemērs būtu frāze „kā tev iet” – tā sevī ietver daudz ko vairāk nekā vārdu tīri semantisko nozīmi. Šis mediju veids ir pilnīgi nederīgs tradicionālajā mediju shēmā, bet tomēr to nevajadzētu uztvert kā aksiomu. Mediju telpa šeit ir jāapskata kā jaunu vidi, kurā cilvēki rada klātesamību bez vēlmes vai mērķa paziņot specifisku vēstījumu.
…