1990. gados ar terminu mājas lapa arī apzīmēja privātpersonu tīmekļa vietnes, kuras satur informāciju par viņiem pašiem.
Mājas lapas tiek sauktas arī par web lapām. Mājas lapas dod iespēju interneta lietotājiem apskatīt visuālu informāciju globālajā interneta tīmeklī. Ar mājas lapu izstrādi nodarbojas gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Parasti pie mājas lapas izstrādes strādā gan dizaineris, gan programmētājs. Lielāka apjoma mājas lapas tiek dēvētas par portāliem un vortāliem.
Sākšu ar to, ka uzskaitīšu mājaslapu veidus, pēc kuriem es tās iedalu pēc sarežģītības pakāpes.
No savas pieredzes varu teikt, ka visvienkāršākās ir „.html” vai „.htm” lapas, jo tām nav nepieciešams īpašs webserveris, tās var izveidot ikviens uz sava datora, vienīgā lieta, kas nepieciešama ir interneta pārlūkprogramma un nelielas iemaņas kodēšanas valodā „html”.
HTML valodas būtība HTML (hiperteksta aizzīmēšanas valoda, angļu val.) valoda ir aizzīmēšanas valoda, kas veido visus mājaslapu elementus, arī tādus, kuri netika aprakstīti iepriekšējās nodaļās, un to noformējumu. Mājaslapas var veidot, izmantojot dažādus HTML dokumentu redaktorus, piemēram, Frontpage 2000, tomēr HTML valodas pārzināšana dod plašākas iespējas tīmekļmeistaram. HTML valodas zinātājam ir iespējams veidot un modificēt HTML dokumentus, izmantojot jebkuru teksta redaktoru un galvenais – programmēt HTML dokumentos elementu ģenerēšanu, izmantojot programmēšanas valodu Javascript vai kādu no serveru puses (server side) programmām.
HTML dokumenta kodu jeb pašu HTML valodas tekstu var redzēt Pārlūkprogramai izpildot komandas View –> Source. Pārlūkprogramma Internet Explorer faila koda apskatīšanai (View–>Source) lieto programmu NOTEPAD.Notepad reti izmanto HTML koda rediģēšanai, bet tas ļauj uzreiz izdarīt izmaiņas faila kodā un tās saglabāt izmantojot to pašu NOTEPAD logu, ja lapa atrodas uz lokālā datora…
