1. Atbilstoši CSC definīcijai, konteiners ir
Starptautiskā konvencija par drošiem konteineriem (International Convention for Safe Containers), kura stājās spēkā 1977.gadā, nosaka, ka konteineram ir:
- nemainīgi tehniskie raksturojumi (tilpums, masa utt.) un pietiekoša izturība vairākkārtējai izmantošanai;
- speciāla konstrukcija, kura nodrošina kravas pārvadāšanu ar vienu vai vairākiem transporta veidiem bez starpizkraušanas no konteinera;
- ierīces (stūru fitingi, osmezgli utt.), kuri nodrošina mehanizētu iekraušanu, izkraušanu un pārkraušanu no viena transporta veida uz citu;
- konstrukcija, kura ļauj viegli iekraut un izkraut to.
Konteinera izgatavošanas noteikumi nosaka, ka konteinera laukumam, kas atrodas starp 4 apakšējiem ārējiem stūriem, jābūt ne mazākam par 14m2 vai vismaz 7m2, ja ir augšējā stūra fitingi. Termins „konteiners” ietver parastos piederumus un konteinera aprīkojumu, ja šos piederumus un aprīkojumu pārved kopā ar konteineru, bet neietver sevī ne transportlīdzekļus, ne parasto taru.
2. Konteinerpārvadājumu attīstības īpatnības Eiropā un katra transporta veida īpatnības reģiona kontekstā
Pie Eiropas reģiona pieskaita Rietum- un Austrumeiropas valstis, arī Ziemeļāfrikas, Tuvo un Tālo Austrumu teritorijas, kuras ar Vidusjūras ostām savieno sauszemes satiksmes ceļi. Eiropas reģions raksturojas ar blīvu transporta tīklu, kurš sastāv no vairāk nekā simts dzelzceļu virzieniem, no daudziem autoceļiem, no starptautisko upju un kanālu attīstītā tīkla, no jūras ostām un lidostām, kuras viena no otras koncentrētas nelielos intervālos.
Konteineru satiksmes galvenais līdzeklis ir autovilciens (vilcējs ar autopiekabi). 74% no konteineru pārvadājumiem veic ar autotransportu, 16% - pa dzelzceļu, 10% - ar iekšējo ūdens transportu.
R-Eiropā ir sasniegta upju transporta kā ekoloģisko, tā ekonomisko priekšrocību maksimāla izmantošana. Reinas, Elbas, Vislas, Donavas un Oderas upju pieteku un veidojošo kanālu sistēmas izveido vienotu kopeiropas upju sistēmu. …