Tiesības piekļūt informācijai valsts un pašvaldību iestādēs tiek uzskatītas par instrumentu, kas veicina sabiedrības politisko līdzdalību valsts pārvaldē. Pieeja informācijai ir būtiska personām, kas realizē savas pamattiesības piedalīties savas zemes pārvaldē un dzīvot sistēmā, kas uzcelta uz informētas pilsonības bāzes. Ikvienā valstī, bet it īpaši valstīs, kur pilsoniskās sabiedrības spēja iesaistīties politiskās analīzes procesos ir vāji attīstīta, politiskās līdzdalības tiesības nevar darboties efektīvi, ja netiek nodrošināts efektīvs ceļš piekļūt valdības informācijas tīklam.
Praktiskā pieredze gan rāda, ka tajās likumdošanās, kur informācijas atklātības likumi ir jau adaptēti, sabiedrības pieprasījums bieži vien neattiecas uz informāciju, kas saistīta ar augsta līmeņa politiku vai valsts pārvaldes funkcijām. Tā vietā visbiežāk cilvēki izmantoto tiesības piekļūt personiskām vajadzībām lietojamai informācijai vai arī uzņēmējdarbībā iesaistītās personas meklē dokumentus, kas saistīti ar viņu administratīvajām vajadzībām. Piemēram, individuālie pārstāvji meklē informāciju par lēmumiem, kas ziņo par pabalstu saņemšanu, kamēr uzņēmēji interesējas par biznesu regulējošiem mehānismiem un tiesiskajiem spriedumiem.
Tomēr subjektīvie likuma izmantošanas mērķi, nedrīkst izslēgt tiesības jebkurā brīdī pieprasīt un iegūt informāciju, kas skar plašas sabiedrības daļas intereses.
Informācijas atklātības likumam ir nozīmīga loma korupcijas mazināšanā valsts iestādēs. Padarot pieejamu informāciju par lēmumu pieņemšanas procesu un noslēgtajiem darījumiem, informācijas atklātība ierobežo ierēdņu iespējas iesaistīties negodīgos darījumos.…
