Integrācijas procesu pamattendences Eiropā 60.-80. gados. No kopēja tirgus uz vienotu tirgu.
Romas līgums paredzēja izveidot dalībvalstu starpā vispirms Muitas apvienību, tad Kopējo tirgu. Kopējais tirgus atšķiras no Muitas apvienības gan ar četrām ražošanas kustībām, gan ar tā dēvētajām kopīgajām politikām.
Ekonomiskās integrācijas procesā saskatāmi šādi posmi:
1. Sākotnējais entuziasma pilnais kopienu veidošanās laiks, kas praktiski noslēdzās 1968. gadā ar Kopējā tirgus noteikumu spēkā stāšanos, izveidojot Muitas apvienību, - un de facto apturēja virzību uz pilnīgi izlīdzinātā iekšējā tirgus radīšanu;
2. Kopienas panāktās ekonomiskās integrācijas sevis apliecināšanas laiks, kas ieilga līdz 1974. gadam, kad pēkšņā naftas cenu pacelšana deva triecienu dalībvalstu tautsaimniecībai.
3. Kopienas tālākas attīstības sastinguma laiks, kas ieilga aptuveni līdz 1984.gadam: dalībvalstis attapās no naftas cenu pacelšanas; galvenie sasniegumi Kopienas attīstībā bija budžeta jautājumu sakārtošana, it sevišķi attiecībā uz Lielbritānijas prasībām;
4. Otrais aktīvās integrācijas laiks, kas 1992. gadā noslēdzās ar Eiropas Savienības līgumu un Vienotā tirgus programmas īstenošanu.
5. Vienotā tirgus konsodilācijas laiks, Eiropas Savienības gatavošanās vislielākajam paplašinājumam kopš tās izveidošanas.
Eiropas ekonomisko kopienu nodibināja laikā, kad pēckara gados uzplaukusī intelektuālā pārliecība par federatīvas Eiropas nepieciešamību bija krietni paplakusi. ASV un Lielbritānija, kas būtu spējušas panākt Rietumeiropas federācijas izveidošanu, nevēlējās tādā iesaistīties, paliekot malā kā padomdevējas. Eiropas nacionālās valstis toreiz, tāpat kā šodien, bija stabili politekonomiski veidojumi, kurām nebija nepieciešama Kopiena, lai tās uzplauktu. Vienotais tirgus, šīs Kopienas galvenais sasniegums, šodien izveidots neatgriezeniski, aptverot 15 suverēnas valstis ar 372 miljoniem iedzīvotāju (dati uz 1996. gada 1. janvāri). Tirgus veidošanā saskatāmi divi aktīvās rīcības posmi. Vispirms dalībvalstis veidoja Muitas apvienību un pieņēma noteikumus Kopējā tirgus darbībai. Šis saspringtā darba cēliens noslēdzās 1968. gada 1. jūlijā, astoņpadsmit mēnešus ātrāk, nekā paredzēts Romas līgumā. Sekoja pagarš starplaiks, kurā Kopienas telpiskais apjoms paplašinājās ar jaunu dalībvalstu iekļaušanos tajā. Šinī laikā ekonomiskā integrācija neizvērsās dziļumā daudzu konjunktūras iemeslu dēļ. Integrācija atsākās 1980’ to gadu vidū un noslēdzās 1992.gada 31.decembrī, no kura laika pastāv Eiropas apvienotais iekšējais tirgus.
…
