Deviņpadsmitā gadsimta beigās nauda tikai sāka pavairoties un izplatīties visdažādākajos veidos, kas pirms pāris gadiem šķistu neiedomājami. 1980.gadā kopējā aizdevumu un kredītu summa no visām internacionālajām bankām bija 234 miljardi ASV dolāru gadā. 1991.gadā šī summa jau bija pieaugsi līdz 7,5 triljoniem – 2,000 procentu pieaugums tikai vienā dekādē. Un tas bija tikai sākums. 1992.gada septembrī bija neliels sabrukums, kad sākumā Lielbritānijai, bet pēc tam arī Itālijai Eiropas Valūtas Sistēma lika devalvēt valūtu.99
Imigrācija, neskatoties uz to, ka Rietumeiropā tā tika diezgan stingri kontrolēta, tomēr bija nozīmīgs demogrāfijas faktors: 1998.gadā Londonā viena trešdaļa bērnu angļu valodu nelietoja kā savu dzimto valodu. Bieži vien tie bija bēgļu pēcnācēji, kurus mūsdienās sauc par patvēruma meklētājiem, kuru skaits pieauga Dienvidslāvijas kara laikā. Šie imigranti ieradās arī darba meklējumos no Centrālās un Dienvid-austrum-Āzijas, Vidus austrumiem un daļa arī no Āfrikas – liela daļa nelegāli un bez dokumentiem.8
Kad komunisms un Padomju Savienība sabruka, tie paņēma līdzi ne tikai ideoloģisko sistēmu, bet arī politiskās un ģeogrāfiskās koordinātes no visa kontinenta. Viss, kas ir gājis pāri Eiropai – Otrais Pasaules karš, Hitlera laiki, Pilsoņu karš – ir atstājis lielu iespaidu uz pašu Eiropu un tās iedzīvotājiem. Visi šie notikumi, neskatoties uz to, ka ir pagājuši ļoti daudzi gadi, tomēr ir kā iesaldēti eiropiešu atmiņā. Eiropas sadalīšanās kļuva neizbēgama. Viss tas bija kā sākums jaunai, ilgstošai ideoloģiskai polarizācijai.9
…