Inovatīvās darbības atbalsta struktūras Latvijā iedalās šādās kate¬gorijās.
1. Inovācijas centri, uzņēmējdarbības atbalsta centri, konsultāciju un informācijas uzņēmumi, inovācijas rosināšanas centri un reģionālās attīstības aģentūras. Šiem konsultatīvo pakalpojumu birojiem ir dažā¬das juridiskas formas.
2. Tehnoloģiskie centri, tehnoloģiskie parki, industriālie parki, biz¬nesa parki un biznesa inkubatori. Šo struktūru atšķirīgā iezīme ir ne¬kustamais īpašums, kas inovatīviem uzņēmumiem tiek iznomāts ra¬žotņu un biroju iekārtošanai.
3. Biznesa konsultanti, kas apvienojušies asociācijā LBKA.
Vienu no brīvās ekonomiskās zonas inovatīvā procesa aktivizācijas lomām pilda tehnopolisas. Vārds „polisa" nozīmē ar lielu patstāvību apveltītu nelielu pilsētiņu, pilsētvalsti, piemēram, Vatikāns.
Tehnopolisa ir speciāli vienam reģionam radīts zinātniski pētniecisks komplekss, neliela pilsētiņa ar attīstītu infrastruktūru. Tās ir zinātniski centri, kuros iekļaujas iestādes un firmas, kas galvenokārt veic fundamentālus, no valsts budžeta finansētus pētījumus, un uz to bāzes tiek izstrādāti reģionālie augsto tehnoloģiju produkti vai pakalpojumi.
Tehnopolisas paveidu, kas aptver lielu teritoriju un pētījumu kompleksu, aktīvu riskantā (ventūrā) kapitāla iesaistīšanu, bet ne sevišķi stingru procesu reglamentāciju, sauc par reģionālajām aglomerācijām. Kā piemēru var minēt Silikona ieleju Kalifornijā, kurā iekļāvies Stenfordas zinātniskais parks un 12 pētnieciskie centri. Tehnopolisas ir lielu un bagātu valstu iespēja.
Mazā valstī nevar būt liela zinātne. Eiropas Savienība eksistē vienotas zinātniski pētnieciskā darba veikšanas un ieviešanas institūcijas.
Zinātniskie centri nodarbojas ar pētījumiem un eksperimentālo pārbaudi, ar to materializācijas iespējām, preču konkurētspējas noteikšanu, jauninājumu izstrādi un difūziju, pārbaudīto ideju iemiesošanu konstrukcijās, projektos, jaunos paraugos, to eksperimentē sanu, konkurētspējas noteikšanu.
