Kad Lotārio de Segni (1160 vai 1161 – 1216) kļuva par pāvestu Innocentu III (1198. gadā), viņš bija jaunākais Baznīcas kardināls – 37 gadus vecs. Cēlies no Itālijas augstmaņiem, ieguvis labu juridisko un teoloģisko izglītību Boloņas un Parīzes universitātēs. Savā darbībā Innocents vairāk atgādina politiķi nekā pāvestu.
Viena no Innocenta vēlēšanām bija vadīt sekmīgu krusta karu. Innocents rūpīgi plānoja kara sludināšanu un krustnešu vervēšanu. Tika nolemts, ka krustneši pulcēsies Venēcijā, jo pa jūras ceļu būtu vieglāk sasniegt Jeruzalemi, nekā pa sauszemi. Taču, karotājiem sapulcējoties, atklājās, ka viņi nespēj samaksāt venēciešiem par pārtiku un pārvešanu. Venēcijas galvenais miertiesnesis Enriko Dandolo piekrita dzēst parādu un nogādāt krustnešus Svētajā Zemē, ja vien viņi pa ceļam apstāsies Zaras pilsētā, kuru bija sagrābis Ungārijas karalis un atjaunos Venēcijas kontroli pār to. Tā kā citu iespēju nebija, krustneši to izdarīja. Kamēr krustneši pārziemoja Zarā, pie viņiem ieradās Bizantijas princis Aleksis (Alexius), kurš bija gāzts no troņa. Aleksis apsolīja krustnešiem piegādāt karavīrus, pārtiku un naudu, lai pabeigtu karu ar Jeruzalemi, ja vien viņi palīdzēs viņam atgūt troni. Krustneši devās uz Konstantinapoli, kuru 1204.gadā iekaroja un izlaupīja. Krustnešu vadītājs grāfs Baldvins no Flandrijas (Baldwin of Flanders) ātri vien atbrīvojās no Alekša un kļuva par jauno imperatoru. Viņš un viņa pēcteči valdīja līdz pat 1261.gadam. Šajā laikā tika pasludināta latīņu un grieķu atkalapvienošana.…
