Celtnes bija no balta granīta bluķiem būvētas cilvēka augumā. Pilsētas dzīves centrs bija lielais laukums, kur atradās un tika svinēti svētki, kam apkārt uz terasēm bija izbūvēti pilsētas augstmaņu nami, bet zemnieku būdiņas atradās zemākos līmeņos un to jumti bija no zāles. Maču Pikču tika atrasti pierādījumi arī tam, ka inki orientējās astronomijā un viņiem bija pašizveidots priekšstats par to. Šīs senās pilsētas Svētajā laukumā pie tempļa ar trim logu ailēm atrodas rombveida akmens, kas atgādina Dienvidu Krusta zvaigznāju ietverto ģeometrisko figūru. Inku tradīciju pētnieki novērojuši, ka ziemas saulgriežu laikā (21.jūnijā) uzlecošās Saules staros akmens mestā ēna atgādina lamas siluetu.
Tiek izteikti minējumi, ka Maču Pikču bija viens no galvenajiem Saules impērijas reliģiskajiem centriem - debess spīdekļu pielūgsmei un saulgriežu rituāliem.
Inku zelts
Inku valstī bija bagātas zelta raktuves, kurās strādaja klaušinieki.Inki zeltu sauca par “saules sviedriem vai asarām”. No tā viņi darināja zelta dārzus, kuros dabīgā augumā bija izveidoti un izvietoti zelta koki, dzīvnieki, valdnieku statujas, saules kulta priekšmeti u.c. No zelta tika gatavotas tikai dižciltīgo rotas, jo tikai augstdzimušajiem drīkstēja piederēt zeltlietas.Viņi no tām ēda, dzēra,rotaja tērpus, pilis un tempļus.Kusko pilsetā māju fasādes bija izrotatas ar zelta plāksnēm- tā radās legenda par Eldorādo, noslepumaino zelta pilsētu.Taču zelts inkiem tā bija ikdiena, viņi to nedievināja.Viņi uzskatīja to vienlīdzvērtīgu kā metālu.Zeltam nebija maiņas vērtības.Ekonomikas pamatā vērtība bija darbs un pārdoti tika sviedri un pūliņi.Zelts piederēja dieviem.Inki pat nenojauta, ka tieši inku zelts kļūs par impērijas sabrukuma cēloni.
…
