Mājas darbs: Zelta zivtiņas un O-kartes karš.
Problēma, manuprāt, ir tajā, ka abas kompānijas sāk manipulēt ar savām auditorijām un iesaistīt arī tās savos konfliktos. Proti, ideja jau laba – atklāt īstos tarifus, bet reklāmas pārvērtās milzu kaujās, cilvēkiem tikai sajaucot galvas.
Pārstāvis no O-kartes Andris Rubīns stāstīja, ka viņi vēlējās tikai pateikt, ka nav akli jātic visam, kas rakstīts ZZ radošajās reklāmās. ZZ pārstāvis Jānis Sproģis stāstīja, ka „šī ir nevardarbīgas pretošanās stratēģija. Aizsardzība, neievainojot pretinieku. Mēs negribam cīnīties, negribam kauties un pierādīt taisnību”. Latvijas Reklāmas asociācijas prezidenta Ģirta Ozola viedoklis ir šāds: „Subjektīvi vērtējot situāciju ar „ZZ” un „O-Kartes” reklāmas aktivitātēm pēdējās dienās, ir nedaudz bēdīgi, jo, kā reklāmas profesionāļi lieliski izprot, zemākais punkts ir plaģiāts, bet nākošākais zemākais – salīdzinošā reklāma.”
Atrisinājums šajā karā bija tāds, ka LMT vērsās Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) par plaģiātismu, tomēr arī Tele 2, kas veidoja ZZ atbildes reklāmas, arī vērsās PTAC ar sūdzību par nekorekti salīdzinātiem tarifiem. Šova iznākums – abas kompānijas ir pārkāpušas ētikas kodeksu (patērētāju maldināšana, nekorektu tarifu salīdzināšana u.c.) un tām izteikts aizrādījums.
No ētikas viedokļa es uzskatu, ka abas kompānijas rīkojās nepareizi – viena uzsākot šo kampaņu ar neprecīzu tarifu salīdzināšanu, otra – atbildot, izmantojot tos pašus tēlus. …
