Inflācijas tempu samazinājums tomēr notiek lēnāk nekā prognozēts, divu galveno iemeslu dēļ. Viens ir saistīts ar kreditēšanas straujo pieaugumu un otrs ar realizētiem iepriekšējo periodu inflācijas kompensējošiem mehānismiem – algu, pensiju u citu maksājumu indeksēšana.
Strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa 2005. gada jūnijā bija par 18,6% lielāka nekā 2004. gadā. Algu palielinājums bija straujāks nekā inflācija un tāpēc algas palielinājās par 11,6%.
Arī nelielais procentu likmju kāpums atpaliek no inflācijas, kā rezultātā reālās procentu likmes samazinās un veicina kreditēšanu. I
Inflācija 2005. gadā sasniedz 6,5%.
Ievērojot straujo degvielas cenu pieaugumu septembra sākumā, kad benzīna cena mazumtirdzniecībā pārsniedza 70 santīmus par litru.
Inflācijas dinamika augusta mēnesī. Vidējais patēriņa cenu līmenis 2005. gada augustā, salīdzinot ar 2005. gada jūliju, samazinājās par 0,1%, tātad bija patēriņa cenu deflācija. Precēm cenas samazinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%.
Mazāks nekā parasti bija augustam raksturīgais pārtikas produktu cenu pazeminājums (par 1,4%). Tas bija par 1,5% zemākā līmenī nekā iepriekšējos gados, inflācijas inerces dēļ.
Tā paša iemesla dēļ, mazāk kā citus gadus kopējo indeksu ietekmēja apģērbu un apavu sezonālais cenu samazinājums. Šīs grupas cenas samazinājās par 0,8%.
Saistībā ar gāzes cenu palielināšanos (par 14,9%), straujāk nekā iepriekšējos gados auga mājokļa izdevumi (par 1%).
Inflācijas dinamika septembra mēnesī.
…