Industriālo valstu attīstība 19. - 20.gs. sākumā

Lielbritānija
Parlamentāra monarhija. Parlaments – divpalātu kārtu sapulce. Apakšpalātu ievēlēja, augšpalāta – lordu palāta (vieta parlamentā tiek mantota).
Valdības vadītājs – premjerministrs, kurš ir atbildīgs karalim.
Divpartiju sistēma – liberāļu un konservatīvo partijas.

Karalienes Viktorijas valdīšanas laikā (1837-1901) veidojās Britu impērija.

1832.g. Reformas bils.
1848.g. strādniekiem tiek ieviesta 10 stundu darba diena, likvidēts mantas cenzs (juridiski nosacījumi) parlamenta deputātiem.
1867.g. likums par vēlēšanu reformu (papildu vietas parlamentā lielākajām pilsētām).
1869.g. Īrijas autonomijas programma – homrūla.
1888.g. un 1894.g. izveido demokrātiskās pašpārvaldes orgānus – grāfistu un draudžu padomes.
1914.g. Īrija iegūst neatkarību.
19.gs. sāk. – rūpnieciski attīstītākā valsts pasaulē. Rūpniecības apvērsums ir noslēdzies. Attīstītākās nozares: kuģubūve, ogļu ieguve, tekstilražošana, mašīnbūve, kanālu būve. Koloniāla lielvalsts, ir attīstīta kara un tirdzniecības flote. Lētās koloniju izejvielas veicināja rūpniecības attīstību. Liela daļa kapitāla tiek ieguldīta ārzemēs. Veidojas akciju sabiedrības. Saražoto preču pārprodukcija rada krīzes ekonomikā. Nav noteikta monopola veida.
1825.g. atklāj pirmo dzelzceļa līniju.
1840.g. „bada četrdesmitie”, rūpniecības krīze.
1851.g. Pasaules rūpniecības izstāde Londonā.
19.gs. beigās mazinās attīstības tempi, zaudējot līderpozīcijas ekonomikā.…