Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:281309
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Šajā hronikā ir 30 nodaļas:
1. nodaļa - Meinards ieradās Līvzemē kopā ar tirgotājiem, lai sludinātu par Kristu. 1184. gadā, dabūjis atļauju no Polockas kņaza Vladimira, Meinards sāka sludināt Dievu un uzcēla baznīcu Ikšķiles ciemā. 1185. februārī lietuvji nopostīja Līvzemi un daudzus aizveda gūstā. Pēc lietuvju atkāpšanās Meinards pārmeta līviem, ka viņiem nav nocietinājumu, un apsolīja, ka viņiem tikšot uzceltas pilis, ja viņi kļūs par Dieva bērniem. Līvi piekrita. Pirms iesāka celt Ikšķiles pili daļa tautas tika kristīti, bet pārējie apsolīja, ka kristīšoties pēc pils pabeigšanas. Kad pils bija gatava, kristītie cilvēki atkrita, bet nekristītie atteicās pieņemt ticību. Salieši arī maldināja Meinardu ar līdzīgu solījumu par kristīšanos un arī viņiem Meinards uzcēla pili. Brēmenes metropolīts 1186. gadā iesvētīja Meinardu par bīskapu. Pēc otrās pils pabeigšanas, nebija neviena, kas pieņemtu ticību. Līvi sāka izlaupīt Meinarda mantu, piekāva viņa saimi, nolēma pašu padzīt no savas zemes. Bīskaps Meinards 1196. gadā nomira.
2. nodaļa - Kad nosvinēja Meinarda bēres, sūtīja uz Brēmenes metropoli pēc Meinarda pēcnācēja. Tika izvirzīts cisterciešu ordeņa abats Bertolds. Kļuvis par bīskapu (1197. gadā), viņš devās uz Līvzemi bez karaspēka, lai izpētītu apstākļus. Ieradies Ikšķilē, viņš pārņēma baznīcas īpašumu un sapulcināja pie sevis visus labiešus. Bīskaps centās iegūt viņu labvēlību. Sākumā tie viņu uzņēma laipni, bet Salas kapsētas iesvētīšanā savā starpā strīdējās, kā viņu nonāvēt. Viņš slepus atgriezās Gotlandē un par Līvzemes baznīcas postu žēlojās pāvestam un visiem kristusticīgajiem. Tāpēc pāvests visiem, kas pieņemšot krusta zīmi un ķeršoties pie ieročiem pret nodevīgajiem līviem, atvēlēja grēku atlaišanu. Nākamajā Lielajā gavēnī līvi nosprieda, ka ikviens garīdznieks, kas pēc Lieldienām būs palicis viņu zemē, tiks sodīts ar nāvi. Garīdznieki devās ceļā uz Saksiju. Līvi nolēma nogalināt palikušos tirgotājus. Taču tie izglāba savu dzīvību, pasniedzot dāvanas.
3. nodaļa - 1198.gadā Alberts, Brēmenes kanoniķis, tika iesvētīts par bīskapu. Atgriezies Vācijā, 25.decembrī daudzus apzīmēja ar krusta zīmi Magdeburgā, kur notika karaļa Filipa un tā sievas kronēšana. Karaļa priekšā padomē tika jautāts, vai, krustnešiem, kas brauc uz Līvzemi, īpašumus nonāk pāvesta aizsardzībā tāpat kā tiem, kas dodas uz Jeruzalemi. Tika saņemta atbilde, ka šos īpašumus pārņemot pāvesta aizsardzībā, kurš pilnīgai grēku atlaišanai uzlikto krustnešu braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties