Mūsu sabiedrības cilvēkiem gadu desmitiem ilgi ir bijusi darīšana ar monopolizētu valsts tirgu, kur konkurence bija tikai patērētāju vidū. Vecā sistēma pierādīja, ka birokrātiskā komandekonomika, kas orientējās uz sabiedrisko īpašumu, nevar normāli attīstīties un pilnā mērā apmierināt iedzīvotāju vajadzības. Lielākā cilvēces daļa ir izvēlējusies tirgus ekonomikas attīstības ceļu. Arī Latvijas tautsaimniecība šodien darbojas pēc principiem, kuri ir stipri atšķirīgi no komandekonomikas principiem.
Tirgus attiecību attīstība Latvijas Republikā (turpmāk LR) ir izveidojusi bāzi dažādu īpašuma formu eksistēšanai. Uz šī pamata savu tālāko attīstību ir saņēmušas tādas struktūras kā:
individuālie uzņēmumi,
akciju sabiedrības,
valsts uzņēmumi,
pašvaldības uzņēmumi,
uzņēmumi ar ārvalstu kapitāla līdzdalību.
To efektīva funkcionēšana nav iespējama bez konkrētu vajadzību un nepieciešamību zināšanas, pēdējo uzskaites ražošanas un saimnieciskajā darbībā. Tirgus ekonomika balstās uz privātīpašumu, uzņēmējdarbību un konkurenci.
Nepieciešamais nosacījums pārejai uz tirgus attiecībām ir privatizācija, kura pēc savas formas var izpausties dažādi: valsts uzņēmumu pārveidošana valsts akciju sabiedrībās, mazu ražošanas, apkalpošanas sfēras un tirdzniecības uzņēmumu nodošana privātīpašumā u.c.
Saprātīga ekonomikas valsts sektora un jaunā privātsektora savienošana var stabilizēt ekonomiku, palīdzēt izkļūt no krīzes situācijas un radīt pamatu brīvai uzņēmējdarbībai.
Ekonomikas privātsektora attīstības nepieciešamību atzīst valsts darbinieki, politiķi, dažādu ekonomisko teoriju piekritēji un praktiskie darbinieki. Efektīvai uzņēmējdarbībai valstī ir jārada šādi apstākļi:
pietiekami ilgu laiku privātuzņēmējam jābūt aizsargātam pret ārējo un iekšējo iejaukšanos viņa darbībā;
līguma saistību ievērošana un izpilde jānodrošina ar likumdošanas palīdzību;
valsts nodokļu sistēmai jānodrošina labvēlīgs režīms privātajai uzņēmējdarbībai;…