Stabveida pamatus ierīko galvenokārt koka un karkasa sienām, bet, ja laba būvpamatne – arī ķieģeļu un
betona sienām.
Stabveida pamatu izveidošana ir mazāk sarežģīta nekā lentveida pamatu izbūve.
Stabveida pamatus var veidot no dažādiem materiāliem: pildbetona, betona, dzelzsbetona,
laukakmeņiem, ķieģeļiem, azbestcementa caurulēm, koka kā arī izmantot dažādas šo materiālu kombinācijas.
Jāņem vērā, ka stabveida pamati ir jutīgāki pret nevienmērīgu grunts sēšanos, tāpēc tos nav ieteicams veidot
gruntīs, kam ir nevienmērīga slāņu struktūra, kā arī vājās gruntīs, kas slodzes iedarbībā stipri deformējas,
turklāt stabveida pamatu stingums, it sevišķi garenvirzienā, nav liels, tāpēc daudzos gadījumos nepieciešams
izveidot dzelzsbetona režģogu.
Stabveida pamatiem stabi noteikti jāierīko ēkas stūros, sienu savienojumu vietās, zem sienas karkasa
statņiem, zem smagajām nesošajām ailstarpu konstrukcijām, sijām, kā arī zem citām koncentrētas slodzes
iedarbības vietām. Stabus ierīko 1,5-2,5m atstatumā citu no cita.
Materiālu ekonomijas nolūkā stabveida pamatus vēlams veidot ar pakāpieniem.
Dzelzsbetona stabveida pamati sastāv no balstplātnēm un stabiem, un tie ir ekonomiski izdevīgi un droši
ekspluatācijā jebkuros hidroģeoloģiskajos apstākļos. Šāda konstrukcija pilnīgi izslēdz varbūtību, ka sala
izraisīto slīpo grunts kūkumošanās spēku iedarbībā pamatu augšdaļa varētu tikt atrauta no apakšdaļas, jo visā
pamatu augstumā ir stiegru karkass vai metāla caurule, kas stingri savieno pamatu augšdaļu ar apakšdaļu.
Paplatinātās pamatu pēdas dēļ stipri lielāka ir stabveida pamatu nestspēja un drošums jebkādas vertikālās
deformācijas gadījumā.
Stabveidu pamatu izgatavošana ir vienkārša, ja izmanto polimateriāla caurules.
Pildbetona un betona stabveida pamatus ieteicams veidot vai nu pakāpienveidīgus – ar paplatinātu
pamatu pēdu, vai arī ar sašaurinātu augšgalu – līdzīgi uz augšu sašaurinātiem lentveida pamatiem.
Ķieģeļu stabveida pamatu stabu minimālie izmēri (plānā) ir 38x38cm
Laukakmeņu stabveida pamatu konstrukcija ir līdzīga pildbetona, betona, kā arī ķieģeļu stabveida
pamatu konstrukcijai.
Koka stabveida pamatus Latvijā izmanto reti, jo to kalpošanas laiks nav ilgs. Koka stabveida pamatus
veido, galvenokārt veicot rekonstrukcijas darbus, kā arī pagaidu ēku celtniecībā.
Kombinēto stabveida pamatu pēdas veido no viena materiāla, bet stabus – no cita. Visbiežāk stabus
mūrē no ķieģeļiem, bet pamatu pēdas veido no saliekamajiem elementiem. Pamatu pēdas var veidot arī no
laukakmeņiem, monolītā dzelzsbetona, betona vai pildbetona.
Plātņveida pamatus var būvēt uz uzbērtas grunts, uz sliktas nestspējas grunts, kā arī uz grunts, kurā sala
iedarbībā var rasties lieli kūkumojumi. Plātņveida pamatu iebūves dziļums nav liels. Šos pamatus sauc arī par
peldošajiem pamatiem, jo grunts kūkumošanās spēku iedarbībā plātņveida pamati pārvietojas kopā ar grunti un
to deformācija, kas nav liela, plaisu rašanos ēkas sienā neizraisa.
Betona ekonomijas nolūkā plātni veido ribotu.
Pamatu plātnei jābūt vismaz 5 cm biezai. Plātņveida pamatiem ir augšējais un apakšējais stiegrojums,
tāpēc to konstrukcija ir telpiski stinga. Tas dod iespēju uzņemt gan grunts kūkumošanās, gan sēšanās radīto
slodzi.
Plātņveida pamatu iebūves dziļums parasti ir 20-40 cm, un tos izmanto galvenokārt vienstāvu ēkām,
kam ir viegla materiāla sienas. Ēkām bez pagraba plātņveida pamatus ierīko uz smilts spilvena, kas mazina to
nevienmērīgu sēšanos, bet ēkām ar pagrabu dzelzsbetona plātne vienlaikus veic pamatu un pagraba grīdas
funkcijas.…
