Imanuels Kants bija vācu filosofs, dzimis 1724.gadā, miris 1804.gadā. Visu mūžu Kants nodzīvojis vienā pilsētā – Kēnigsbergā. Viņš nenāca no bagātas ģimenes, tāpēc zināja, ko nozīmēja trūkums un pieticība. Viņš bija viens no pašiem nozīmīgākajiem Eiropas filosofiem. 18.gs. beigās Kantu jau zināja visā Eiropā. Ar viņu beidzās Jaunlaiku filosofija un sākās neredzēts subjektivitātes filosofijas uzplaukums, kas ievadīja moderno domāšanu un joprojām saglabājis nozīmīgu lomu mūsdienu uzskatos par cilvēku un pasauli. Imanuels Kants bija domāšanas, precizitātes, pamatīguma, argumentācijas, sistemātiskuma paraugs! Kanta uzskatiem ir piekrituši, tos pārveidojuši vai arī pret tiem iebilduši dažādi filosofi, bet neviens domātājs pēc Kanta nespēja atstāt viņu neievērotu... Viņš ir ietekmējis praktiski visas Eiropas kultūras sfēras: mākslu, ticību, morāli, dabaszinātnes, gaumi, audzināšanu, politiku.
I. Kants ir beidzis Kēnigsbergas universitāti un vairākus gadus strādājis par mājskolotāju. Pēc kāda laika, viņš kļuvis šajā universitātē par privātdocentu, vēlāk, pēc 15 gadiem viņš dabūjis vietu Kēningsbergas universitātē, iegūstot vienu no pasaules izcilāko filosofu štata profesora vietu. Līdz ar slavu nāca arī jauni piedāvājumi strādāt citās universitātēs, interesanti, ka 1774. gadā Kantu aicināja ieņemt profesora vietu arī Jelgavas akadēmijā brālis Johans Heinrihs, bet piedāvājumu Imanuels noraidīja, jo tajā laikā rakstīja savu nozīmīgāko darbu ‘’Tīrā prāta kritika.’’ Bet, toties, saistība ar Rīgu viņam ir bijusi, jo tur darbojās Hartknoha izdevniecība. 1781. gadā Rīgā iznāk ‘’Tīrā prāta kritika’’, 1788. gadā otrais nozīmīgakais Kanta darbs ‘’Praktiskā prāta kritika’’, 1791. gadā kritiku triloģijas trešā daļa – ‘’Spriestspējas kritika.’’
…
