‘’Pieredzes spriedumiem jāizsaka tas, ko satur pieredze vispār, nevis tikai uztvere, kuras nozīme ir vienīgi subjektīva. Pieredzes spriedumam tātad pie jutekliska vērojuma un tā loģiskā saistījuma jāpievieno vēl kaut kas tāds, kas nosaka sintētisko spriedumu kā nepieciešamu un līdz ar to kā vispārnozīmīgu.’’
‘’Rezultāts ir šāds: jutekļu uzdevums ir vērot, sapratnes – domāt. Bet domāšana ir priekšstatu savienošana apziņā. Šī savienošana notiek vai nu tikai attiecībā uz subjektu, tātad tā ir nejauša un subjektīva, vai arī notiek absolūtā nozīmē un ir nepieciešama jeb objektīva. Priekšstatu savienošana apziņā ir spriedums.’’
‘’Iespējamās pieredzes pamatprincipi reizē ir vispārīgi dabas likumi, kurus var izzinār a priori.’’
‘’Jēdzieni, kuri satur aprioros nosacījumus visiem sintētiskiem un nepieciešamiem spriedumiem, tieši tāpēc veido transcendentālu sistēmu; visbeidzot, pamatprincipi, ar kuru palīdzību visas parādības tiek pakārtotas šiem jēdzieniem, izveido fizioloģisku, t.i, dabas sistēmu, kura ir pirms katras empīriskas dabas izziņas, dara to visupirms iespējamu un tāpēc var tikt nosaukta par īsto vispārīgo un tīro dabaszinātni.’’
‘’Jutekļi sniedz nevis tīros sapratnes jēdzienus in concreto, bet tikai shēmu to lietojumam, un šai shēmai atbilstošais priekšmets sastopams tikai pieredzē.’’
…