Imanta Ziedoņa dzejoļu krājuma "Es ieeju sevī" analīze

Krājums sastāv no trim daļām.
Dzejoļu krājuma pirmo daļu veido dzejoļu kopa ar nosaukumu „Tēze – antitēze”, kas sastāv no 14 dzejoļu pāriem, kas rakstīti pēc principa kā tēze un antitēze. Nodaļas pēdējais dzejolis ir ar nosaukumu „Es jums atdodu”. Tas veidots kā dialogs starp nodaļas lirisko „es” un lasītāju. Liriskais „es” apliecina, ka ir „izstāstījis sevi” visos iepriekšējos dzejoļos.
Krājuma otrā daļa sastāv no 16 dzejoļiem, no kuriem 6 ir sakārtoti divās dzejoļu kopiņās – „Pieturas zīmes” un „Ačgārnie dzejoļi”. Šajā nodaļā dominē dzejoļi par sabiedrības vienaldzību, par nespēju pamanīt nozīmīgas lietas sev apkārt, par cilvēka pakļaušanos maznozīmīgiem sīkumiem.
Krājuma trešā daļa ir visapjomīgākā. T sastāv no 32 dzejoļiem. Nodaļa tematiski ir sadalīta divās daļās – mīlestības dzejoļi, kurā ietilpst dzejoļu kopa „Greizsirdīgi un aizvainoti dzejoļi”, un dzejoļi par dzīvi, par dzīves ceļu, mūžību un harmoniju. Dzejoļu kopa „Greizsirdīgi un aizvainoti dzejoļi” ir melodiski, savdabīgi iekrāsoti mīlas dzejoļi. Tie ir ar rūgtu humoru un spītu papildināti, bet tie nav banāli. Dzejnieks nav noslīcis līdz greizsirdībai vai aizvainojumam, bet izkristalizējis šo vēso, bet ietekmīgo, pārdzīvojumu pilno dzeju.
…