Šie abi Imanta Ziedoņa dzejoļi „Motors” un „Paskaties, kā vecis met tīklus...” ir dzejnieka jaunības gadu dzejoļi. Dzejoļi ir par cilvēka dzīves ritmu, dzejolis „Motors” ir par ātrumu, straujumu, savukārt dzejolī „Paskaties, kā vecis met tīklus...” vērojams pretstats, tiek pausts miers, harmonija un līdzsvars ar sevi, apkārtni, un dzīve tiek parādīta mierīga un bez steigas.
Dzejolī „Motors” tiek atklāts strauja, ritmiska cilvēka dzīves uztvere, nebeidzama vēlme traukties lielā un bezgalīgā ātrumā pa dzīvi, lai dzīve skrien kā brāzmains vējš, jaunības alkas izdzīvot dzīvi pēc iespējas straujāk un ātrāk. Viss notiek tik ātri, ka nav svarīgas sekundes simtdaļas, tās paskrien garām neievērotas, šeit svarīgas asas izjūtas un nepārtraukts ritējums, par to liecina, piemēram, šīs dzejoļu rindas:
„Sekundes desmitdaļā
Cilindra sirdī aug spiediens,
Sekundes simtdaļā vienā
Iedzirkstas zibens smalks.”
Šajā dzejolī cilvēka straujums attēlots ar motora palīdzību, kā tas aizrīdamies kauc un krāc, kā tajā nemitīgi aug spiediens, motora apgriezienu skaits, viss vienā elpas vilcienā:
„Ieelpā,
Izelpā,
Elpā
Motors caur dzīvi rauj.”
Dzejolī ļauts motoram saplūst un iet ar ceļu vienā ritmā, traucoties pa to vienā ritmā, sajaucoties ātrumam ar lielceļa putekļiem, vēju virpuļiem. Dzejolis atklāj jauna cilvēka vēlmi visu dzīvi izdzīvot vienā skrējienā, kurā apstāties nav laika un nedrīkst, bezgalīgā ātrumā un steigā:
„Un, puikas, visa šī dzīve
Kļūst bezgalībā viens sviediens,
Bezgalībā viens skrējiens.”
Savukārt dzejolis „Paskaties, kā vecis met tīklus...” atklāj ko gluži pretēju, rādot, cik nesteidzīga var būt dzīve, cik harmoniska un līdzsvarota, tas nenozīmē, ka šī dzīve ir labāka vai sliktāka, garlaicīgāka vai interesantāka, tikai šāda dzīve ļauj baudīt ikkatru mirkli, katra sekunde tiek izbaudīta, izjusta un izdzīvota:
„Un cik mierīgi, nesteidzīgi
Vecis to visu dara!
It kā priekšā viņam vēl būtu
Mūžība gara.”
…
