Iļja Jefimovičs Repins piedzima un pavadīja savas bērnības un agrās jaunības gadus Ukrainā, netālu no Harkovas, mazās pilsētiņas Čugujevas priekšpilsētas ciematā. Kādreiz Čugujeva bija līksma, gaiša, zaļumos slīgstoša pilsētiņa uzkalnā ar šaurām ieliņām, ar augļu kokiem un maziem dārziņiem, balto mājiņu priekšā, Pēc cara Aleksandra I pavēles par militāro apmetņu izveidošanu Čugujeva tika pasludināta par apmetņu pilsētu - šādu militāru apmetņu tālaika cariskā Krievijā bija daudz. Dzīve militārajās apmetnēs viscaur bija pakļauta militārās priekšniecības pavēlēm. Šo apmetņu nometinātā nosaukums bija «ļoti ir drūms, un zemāki par nometinātajiem skaitījās vienīgi dzimtcilvēki,» stāstīja Repins. Vēlāk Repinu ģimene atcerējās, kā čugujevieši pirmajos militāro apmetņu pastāvēšanas gados iesnieguši sūdzību caram Aleksandram I, kad viņš ieradies Čugujevā.
«Es šodien lūgumus nepieņemu,» teicis cars. Repina tēvs Jefims un bija viens no šiem nometinātajiem. Jau militārā dienesta pirmajos gados viņš neizturēja, pateica kaut ko asu priekšniecībai un iekļuva sodīto kārtā. Kā sodītajam viņam nebija tiesību iegūt augstāku dienesta pakāpi, un tā viņš visu laiku bija tikai ierindas zaldāts. Jefims Repins bija labs zirgu. pazinējs, kam tika uzdots iepirkt pulkam zirgus, reizēm ņēma viņu līdzi uz Donas stepēm, uz Kaukāzu. «....Mūsu dzīve bija nabadzīga un skumja, bieži jutos izsalcis,» atceras Repins.…