Igaunijas preses vēsture no pirmsākumiem līdz Pirmajam pasaules karam

Mīti ir stāsti par dieviem un dievišķiem varoņiem. Tie vēsta par visa iesākumu un beigām, par pasaules radīšanu un galu, par dzīvi un nāvi. Mīti dod atbildes uz jautājumiem, kāpēc dzīvē viss notiek tā un ne citādi.
Vārds “mīts” nāk no grieķu vārda mythos, kas nozīmē “vārds” vai “nostāsts”. Dažkārt ar to apzīmē kādu spriedumu, ko cilvēki uzskata par apšaubāmu, tomēr mitoloģija nav maldu sakopojums, mitoloģijā ir apkopotas patiesības. Katrā kultūrā ir teiksmas par pasaules un cilvēces radīšanu, kas pauž dzīves jēgas meklējumus.
Kopš 1802. gada sākas privāto iespiestuvju attīstība. Juliuss Hermans Gresels atvēra otro patstāvīgo drukātavu Tallinā (1802). 1840-jos gados Tartu pilsētā sāka darboties vēl divas iespiestuves un pēc gadsimta ilga pārtraukuma iespiestuve atkal parādījās Pērnavā 1809. gadā. 19. gadsimta vidū Igaunijā bija jau sešas grāmatspiestuves. 1846. gadā Frīdrihs Kēnigs ieviesa augstspiedes tipogrāfiju Igaunijā un Heinriha Lākmana tipogrāfija Tartu lietoja litogrāfiju un kokgrebumus ilustrācijām.
Preses attīstība nebūtu iedomājama bez izglītības līmeņa celšanās. Kopš ‘’labajiem zviedru laikiem’’ izglītības līmenis Igaunijas zemnieku vidū bija krities. 1765. gadā Livonijas ģenerālgubernators izdeva rīkojumu, ka jādibina skolas visās draudzēs un ciemos, kur jāmāca lasīt mātes valodā. 1790. gadā vairāk nekā 60% no baznīcā iesvētītās igauņu jaunatnes prata lasīt. 1850-jos gados 74% no iedzīvotājiem Igaunijas provincēs mācēja lasīt un daļēji arī rakstīt. 1860. gadu sākumā šis skaitlis sasniedza 82%.…