Ieži un augsne

To, kādu ļaunumu nodara skābais lietus, nosaka vairāki rādītāji, un viens no tiem ir bojājumiem pakļauto dzīvnieku un augu sugu veidi. Piemēram, lapu koki var paciest skābāku lietu nekā skuju koki, lasis var izturēt augstāku skābes koncentrāciju ūdenī nekā forele.
Svarīga loma ir arī augšņu un iežu veidiem.
Skābais lietus ir skābe, bet vielas ar tai pretējām (bāziskām) īpašībām sauc par sārmiem. Kaļķi ir sārms. Ja jūs pieliesiet skābei sārmu, tad skābe vairs nebūs tik skāba, līdzīgi tam, kā karsts ūdens kļūs vēsāks, ja tam pielej karstu ūdeni. Apgabalos, kur iežos un augsnē ir daudz kaļķu, notiek pretdarbība skābajam lietum. Taču pakāpeniski skābais lietus kaļķi "izlieto", un tas vairs nespēj tik labi pasargāt zemi.
Svarīgs arī ir augsnes dziļums. Ļoti biezā augsnes slānī skābais lietus sadalās vienmērīgāk, un līdz ar to katra zemes litra skābums ir mazāks. Tāpēc apgabali, kur ieži satur maz kaļķu un augsnes slānis ir plāns, cietīs pat no visai nelieliem skābā lietus daudzumiem. Pavisam savādāk notiks tur, kur iežos ir daudz kaļķu un tie ir klāti ar biezu augsnes kārtu - pret skābo lietu tie ir izturīgāki.
Par to var viegli pārliecināties, uzmanīgi ieberot tāfeles krītu mēģenē ar slāpekļskābi. Jūs redzēsiet kā skābe - slāpekļskābe "saēd" sārmu - krītu.
Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā cieto un ar barības vielām nabadzīgo iežu pamatu klāj ļoti plāna augsnes kārta, bet vietām - tās nav nemaz. Šis nelielais augsnes daudzums satur maz kaļķu un minerālvielu, kas spētu neitralizēt skābo lietu.…