Ekstravertās ievirzes tipa apziņu Jungs raksturo ar orientāciju uz objektu un objektīvo realitāti, kas dominē tiktāl, ka cilvēka rīcību un galveno lēmumu pieņemšanu visbiežāk nosaka nevis subjektīvie uzskati, bet objektīvās attiecības. Ja tas notiek pastāvīgi, tad tas ir ekstraverts vispārējās psihiskās ievirzes tips.
Tomēr ekstravertā ievirze nenozīmē, ka vienmēr rīcība atbildīs ekstraverta shēmai. Piemēram, emocionālais ekstravertā tips, kuram ir brīnišķīgas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem, bet kuram dažreiz gadās izteikt ārkārtīgi netaktiskus spriedumus, ko rada šā tipa maz diferencētā un maz apzinātā domāšana (visvājāk attīstīta ir loģika), kuru tas tikai daļēji kontrolē apzināti un kuru nepietiekami nosaka objekts, var rīkoties, nerēķinoties ne ar ko.
Ekstravertās ievirzes pārstāvjiem apziņa ir vērsta uz ārpasauli. Apziņas ekstravertā ievirze pieņem objektu, kāds tas redzams no
ārpuses, ņemot vērā objekta īpašības, bet ne motīvus un attieksmes. Uzmanība tiek pievērsta sadarbības iespējai starp subjektu un objektu. Pasaule tiek uztverta kā objektu summa un darbība -kā objektu mijiedarbība. Vieglāk veicama interešu paplašināšana nekā iedziļināšanās tajās. Ievērot jaunus objektus ir pieņemamāks process par iespējamo savstarpējo attiecību novērtēšanu. Ekstraverti ne tikai ievēro objektus, bet arī rēķinās ar to tiesībām būt tādiem, kādi tie ir. Ekstravertam primārais ir objekts, sekundārās ir attiecības, tāpēc viņš drīzāk mainīs attiecības (pielāgosies), nekā mainīs pašu objektu. Ekstravertam nav raksturīga pāraudzināšana un pārtaisīšana. Ja objekts nepatīk, tad viņš izvairās no attiecībām ar to. "Patvaļīgi izmainīt šos objektus nozīmē zaudēt atbalsta punktu.…
