Žurnālistikas galvenais uzdevums ietekmēt masu apziņu, masu auditoriju, arī nelielas sabiedrības grupas. Tā aizskar sabiedrības problēmas un parādības un notiek neatkarīgi no sabiedrības. Žurnālistika ir sabiedrības dzīves panorāmas un laikmeta atspoguļojums.
Žurnālistikā ietilpst:
1.infrastruktūras (ziņu, reklāmas un foto aģentūras);
2.tehniskie dienesti (tipogrāfijas, poligrāfijas iestādes, studiju iekārtas, zemes un kosmiskās, satelītiekārtas);
3.piegādes funkciju pildošās iestādes;
4.valsts iestādes (Saeima, likumdevēj institūcijas);
5.izpildvara (tiesu sistēma);
6.arodbiedrības (žurnālistu mācību centri, universitātes)
7.masu komunikācija (masu informācijas līdzekļi, plašsaziņas līdzekļi, saziņas līdzekļi)
Spēki, kas darbojas žurnālistikā:
izdevēji (valsts un sabiedriskās organizācijas, privātpersonas (Pēteris Šmidre), cilvēku grupas, profesionālās vai radošās sabiedrības, producentu grupas, ziņu aģentūras (LETA));
likumdevēji - valsts institūcijas, kas konstitūcijas ietvaros reglamentē žurnālistikas darbību;
žurnālisti (štata un ārštata redakcijas darbinieki, korespondenti, vēstuļu nodaļu vadītāji, korektori, maketētāji, fotogrāfi);
teksti (oficiālie dokumenti, aģentūru paziņojumi, žurnālistu darbi, reklāma un citi materiāli, kas paredzēti publicēšanai);
kanāli – žurnālistu izmantoti informācijas līdzekļi, kas paredzēti žurnālistisko tekstu nogādāšanai līdz adresātam;
masu auditorija – a) sabiedrības daļa, kurai speciāli orientēts konkrēts izdevums, b) sabiedrības daļa, pie kuras pastāvīgi vēršas izdevums vai TV programma (aprēķinātā auditorija), c) sabiedrības daļa, kura reāli patērē izdevumus, d) sabiedrības daļa, kuru varētu piesaistīt izdevumam (potenciālā auditorija);
sociālās institūcijas (valsts iestādes, arodbiedrības, asociācijas, kas funkcionē konkrētā masu informācijas līdzekļa zonā un kuru darbība tiek apspriesta žurnālistu darbos ar mērķi pieņemt vai atcelt lēmumus).…