5. Aminoskābju metabolisms
Aminoskābes neveidojas organismā, tāpēc tās var uzņemt tikai ar pārtiku; tās nedeponējas un tās nevar aizvietot ne ar vienu citu savienojumu.
Aminoskābju deaminēšanas rezultātā tiek noņemts amonjaks (NH3), bet pati aminoskābe procesā tiek noārdīta. Process var noritēt tieši (a.sk. histīns, serīns, cisteīns, glicīns un glitamīnskābe) un netieši oksidatīvi.
Pāraminēšanu katalizē aminotransferāzes, kas pārnes aminoskābi uz a ketoskābi. Organismā ir 3 a ketoskābes.
Aminoskābēm dekarboksilējoties veidojas amīni un, ja tie regulē procesus organismā, tos sauc par biogēniem amīniem un noārdās vienādi ar enzīmu metabolonu MAO.
Histamīns (no histadīna) - paplašina asinsvadus (pazemina asinsspiedienu); stimulē kuņģa sulas sekrēciju, kā rezultātā aktivējas kuņģa sulas enzīmi (nodrošina ar pārtiku uzņemto proteīnu sadalīšanu pa aminoskābēm); iekaisuma rādītājs, veidojas apkārt iekaisuma procesiem.
Serotonīns (no triptofāna) - sašaurina asinsvadus (paaugstina asinsspiedienu), stimulē gludo muskulatūru un atbild par cilvēka garastāvokli. Pietiekamā daudzumā jābūt redzamajai gaismai.
GABA (no glutamīnskābes) - amīns ar nomierinošu ietekmi uz CNS. (veidojas smadzenēs). Šī amīna veidošanos var apturēt glutamīnskābes trūkums, kas notiek pie lielām amonjaka koncentrācijām. Rezultātā sākās smagi krampji. Lai tos novērstu, lielā koncenatrācijā ievada glutamīnskābi.
Amonjaks – veidojas deaminējoties aminoskābēm (toksisks apkārtējiem audiem). Amonjaka atindēšanas procesos tas tiek piesaistīts pie glutamīnskābes veidojot glutamīnu. Amonjaks tiek izmantots sintēzēm un tad nonāks šūnu kodolos vai arī amonjaku patērēš aminocukuri. Pārējo amonjaku no organisma var izvadīt 2 veidos – caur nierēm vai aknām. Nierēs tas atbrīvojas veidojot glutamīnskābi un izvadās ar urīnu. Aknās amonjaks tiek atindēts, kur no tā veidojas urīnviela (Ornitīna cikls, notiek citoplazmā).
…
