1.Pamatjēdzieni, tiesības un tiesību zinātne.
Tiesības ir cilvēku kopdzīves nepieciešama sastāvdaļa. Vārdi “vienotība, taisnība un brīvība” daudzviet pasaulē apzīmē politisku pamatkonsensu par to, ka kopdzīvei cilvēku kopienā jātiek regulētai. Tiesības apmierina noteiktas vajadzības un cerības un tādēļ pastāvīgi izraisa jaunas vēlmes pēc jaunām tiesībām.
Tur, kur ir lielas cerības, ir arī lielas vilšanās. Tas attiecināms arī uz tiesisku valsti. Tiesiska strīda gadījumā parasti ir vismaz divas puses. Beigās viena uzvar, otra zaudē, ja vien nenotiek mierizlīgums. Zaudējusī puse pārsvarā izjūt vilšanos tiesā.
Taisnīgums kā cilvēku kopdzīves pamatjautājums pastāvīgi kļūst aktuāls kopsakarā ar tiesībām. Attiecības starp tiesībām un taisnīgumu pieskaitāmas pie konstantajām problēmām katram, kas saskāries ar tiesiskajiem regulējumiem un nolēmumiem.
Mūsdienu paņēmiens, kā cilvēku kopienai nodrošināt taisnīgu iekārtu, ir demokrātiskas tiesiskas valsts izveidošana, kam ir raksturīgi tas, ka jebkurai valsts rīcībai attiecībā uz pilsoni ir jānotiek saskaņā ar likumu un tiesībām. Tā parasti ir “konstitucionāla valsts”, kam ir vispārīgs pamatlikums – konstitūcija, kas regulē un leģitimē valsts varu un piešķir to vairāk daļējām varām (varas dalīšana); reizē tā liek valstij ievērot pilsoņu tiesības un nosauc sevišķi svarīgas, fundamentālas tiesības. Valstī visa vara pieder tautai un valdība tiek ievēlēta demokrātiskās vēlēšanās. Demokrātiska tiesiska valsts visā pasaulē tiek uzskatīta par labāko valsts formu, kas ir jāaizstāv un pēc kuras ir jātiecas, jo tā ir ietvars un pamats kompleksām, modernām sabiedrībām, ļaujot pastāvēt lielām personiskajām brīvībām normālas vai pat augstas labklājības apstākļos. It visur pasaulē, kur tiesiska valsts nepastāv vai pastāv tikai daļēji, cilvēku cerības ir saistītas ar tiesisku valsti.…
