NOSLĒGUMA DARBS
Stratifikācija- dažādu sabiedrības grupu (un arī valstu) hierarhisks stāvoklis, kas sekmē nevienlīdzības un varas atražošanos sabiedrībā.
Vairākas sistēmas: verdzība, kastas, feodālisms- cilvēks piesaistīts zemei, sociālās šķiras.
Atkarības teorija. No koloniālisma
Virsvērtības paņēmējs (‘metropole’; kolonizators) vs. ražotājs, dabas resursu un lēta darba spēka nodrošinātājs (‘satelīts’; kolonizētais). Atkarības teorija radusies diezgan nejauži, bet ļoti nostiprinājusies.Kārtību nosaka bagātās valstis, kuras lielākā vai mazākā mērā pakārto mazākās valstis savām vajadzībām. Izveidojusies jau vēsturiski, pēc 2PK, kad bija kolonijas. Konkrētās valstis kontrolēja savas kolonijas un to resursus. Kolonijām iegūstot neatkarību, šī sistēma ir saglabājusies, tādējādi nostiprinot bagātās valstis un kaut kādā ziņā tām pakļautās valstis.
Pasaules sistēmas teorija no koloniālisma, (attīstība un nepietiekama attīstība: kā abas sadzīvo?)-
mākslīgi radīta iekārta, kas pārdala resursus no perifērijas uz kodolu. Industriāli attīstītās valstis - kodols un mazāk attīstītās valstis - perifērija.
Kodols - kontrolē lielāko daļu pasaules bagātības un “ražo” augsti kvalificētu darba spēku.
Perifērija - To ekspluatē (netaisnīgi izmanto), jo tai ir dabas resursi un izejmateriāli, tādi kā kokvilna, cukurs, gumija, zelts un citi derīgie izrakteņi, kā arī lēts darba spēks. Šos resursus eksportē uz kodola valstīm. Vairums no perifērijām ir bijušas serdes valstu kolonijas; koloniālās attiecības tās padarīja vājas. Slikti darba apstākļi.
Semiperifērija - veicina tirdzniecību starp kodolu un perifēriju un balansē varas attiecības starp perifēriju un kodolu; arī ekspluatē perifēriju, taču arī kodols tās ekspluatē.
Pasaules sistēmas teorija akcentē, ka neviena valsts nav izolēta no pārējās pasaules, katra valsts, neatkarīgi no tā, cik centrāla vai nošķirta tā ir, visdažādākajos veidos ir saistīta ar pārējām valstīm. Vadoties pēc šīs teorijas, pasaules valstis iedalās trīs kategorijās.
…
