18. Tirgus ekonomikas modeļi: liberālisms.
Liberālisms radies no Apgaismības teorētiskajām idejām, un Francijas revolūcijas praktiskajiem ieguvumiem. XIX gs. bija liberālisma ziedu laiks (šajā laikā noformējās arī citas politiskās ideoloģijas: sociālisms, anarhisms, komunisms, konservatīvisms). Liberālisma pamatnostādnes:
• indivīda personas brīvība un neaizskaramība;
• politiska un tiesiska vienlīdzība;
• personas īpašuma neaizskaramība, tiesības brīvi paust iniciatīvu, uzkrāt kapitālu; *valsts pamatuzdevums ir aizsargāt savu pilsoņu brīvību (ticības, juridisko, vārda, preses utt.);
• ierobežot valsts varu pār indivīdu un tā īpašumu, ko garantēt var tikai pilsoņu priekšā atbildīga valdība;
• brīva ražošana, tirdzniecība, darbaspēks, iespējas utt.
19. Tirgus ekonomikas modeļi: sociāli atbildīgā tirgus ekonomika.
20. Tirgus ekonomikas modeļi: ekonomiskais dirižisms.
21. Tirgus ekonomikas modeļi: labklājības valsts tirgus ekonomika.
22. Tirgus ekonomikas modeļi: Centrālās un Austrumeiropas bijušo sociālistisko valstu pārejas ekonomikas modelis.
23. Latvija kā pārejas ekonomikas valsts.
Pārejas ekonomikas valsts – valstis, kas atrodas ceļā uz attīstītu ekonomiku (Austrumeiropas reģionā tās ir Ukraina, Baltkrievija, Moldova u. c.).
24. Valsts loma un funkcijas tirgus ekonomisko procesu norisē. Ekonomikas valstiskās regulēšanas metodes un paņēmieni.
Valstiska regulēšana ir nepieciešama gadījumos, kad funkcionējošais tirgus mehānisms nav spējīgs nodrošināt efektīvu saimniekošanu un visu sabiedrības vajadzību apmierināšanu, vai arī risina šīs problēmas neefektīvi un rada nevēlamus sadales efektus. Mūsdienās pieaug valsts ietekme ekonomikā, jo palielinās tirgus procesu attīstības sociālā orientācija. Tas savukārt nozīmē, ka rodas nepieciešamība īstenot naudas resursu pārdales politiku no privātā un valsts sektoru Valsts regulēšanas sviras. Valsts ekonomisko regulēšanu veic ar sviru sistēmas palīdzību, kas iedalāmas divās grupās: ekonomiskās sviras un administratīvās sviras.
Ekonomiskās sviras darbojas kā spēles noteikumi. Tiem ir indikatīvs, rosinošs raksturs rīcības brīvības apstākļos. Tās brīdina par noteiktas rīcības ekonomiskām sviras ir sociāli ekonomiskās motivācijas mehānisma būtisks elements. Tās būtība ir pašregulēšanās sviras, kas ir saistītas ar izdevīgumu konkurencē, peļņas gūšanā. Uzņēmēju rosināšanai uz noteiktu rīcību, pastāvot izvēles brīvībai.
Administratīvo sviru plaša izplatība, sevišķi ierēdņu tiesības atļaut vai neatļaut ir pamats birokrātismam un korupcijai. Tāpēc līdz ar tirgus attiecību izvēršanu būtu jāsašaurina administratīvo sviru izmantošanas sfēra. Brīva izvēle spēj iznicināt birokrātisma un korupcijas saknes. Tās ir aizliegumi, saistoši rīkojumi, normatīvi, kas ierobežo rīcības brīvību, ignorējot izdevīgumu peļņas un konkurences joma.
25. Valsts ekonomiskā politika, tās jēdziens, būtība, mērķi un īstenošanas instrumenti.
Ekonomikas politika izskaidro valdības ekonomiskos mērķus un veidu, ka tā cenšas sasniegt šos mērķus. Pastāv stingras domstarpības starp partijām ikvienā valstī ekonomikas politikas jautājumos. Neraugoties uz to, pastāv plaša mēroga vieno¬šanās par ekonomikas politikas mērķiem un uzdevumiem. Galvenās domstarpības starp par¬tijām, iespējams, ir par dažādu mērķu svarīgumu un īpaši par to, kā būtu jārīkojas, lai šos mēr¬ķus sasniegtu.
…
