Ievads komunikācijas teorijās

Pūļa psiholoģija (the psychology of crowds). Komunikācijā liela nozīme ir cilvēku pūlim, jo tas spēj daudz ko ietekmēt. Dažādi teorētiķi runā par indivīdiem un pūli kā tādu, ietekmi vienam uz otru. Gabriel Tarde uzskata, ka cilvēks vienlaikus var piederēt tikai pie viena konkrēta pūļa, bet viņš var būt kā daļa no vairākām publikas, sabiedrības kopām. Ir autori, kas uzskata, kas sabiedrībā nevar valdīt vienlīdzība, jo tas var apturēt attīstību, evolūciju. Sigmun Freud runā par to, ka katram pūlim ir „dvēsele“, t.i., ir kāds galvenais, kas šo pūli vada un pūlis tam pakļaujās labprātīgi, jo uzskata, ka tas visiem nes labumu.
Masu komunikācijas pētījumi. Masu komunikācijā svarīga loma ir propoganadai, kuras ietekmei uz sabiedrību īpaši uzmanību pievērsa Laswell. Viņš arī izteicis jautājumu, kas precīzi raksturo komunikācijas procesu – Kas saka ko, kam ar kāda kanāla palīdzību un ar kādu efektu? Saskaņā viņa teorijām, komunikācijas process sabiedrībā pilda trīs funkcijas: (a) vides novērošana, uzraudzīšana (brīdina un novēro par dažādām briesmā, darudiem), (b) sabiedrības savstarpējo attiecību nodrošināšana, (c) sociālā mantojuma, kuktūras tradīciju nodošana no paaudzes paaudzē. Lazarsfeld un Merton vēlāk pievienoja arī ceturto funkciju – izklaide.
Novērošanas, uzraudzības mehānismi. Pēc teorētiķu uzskatiem sabiedrība ir jākontrolē, Foucualt izsaka divas sociālās kontroles formas: disciplīna-blokāde (discipline-blockade) sevī iekļauj aizliegumus, barjeras, hierarhijas u.c., disciplīna-mehānisms (discipline-mechanism) sastāv no vairākām krustveida uzraudzības metodēm.
…