Ievads komunikācijas teorijās. 9.nodarbība

Komunikācijas pret kultūras studijām
Dalīšanās pārvarēšana
(no Duglasa Kelnera (by Douglas Kellner))
Komunikācijas nozares robežas ir bijušas neskaidras jau no paša sākuma. Kaut kur starp liberālo mākslu/zinībām un sociālajām zinātnēm, komunikācija eksistē debitējamā vietā, kur atšķirīgu metožu un pozīciju padomdevēji ir mēģinājuši definēt lauka un kontroles traucējumus un pārkāpumus. Lai gan ir atsevišķas mēģinājumu desmitgades, lai definētu un institucionalizētu komunikācijas lauku, šķiet ir vispārējs saskaņojums, kas attiecas uz subjekta nozīmi, metodi vai institucionālo pamatu. Citās/atšķirīgās augstskolās komunikācijas reizēm ir izvietotas humanitāro zinātņu nodaļās, dažreiz sociālajās zinātnēs un parasti komunikāciju skolās. Bet atšķirīgu nozaru robežas komunikāciju skolās ir savilktas citādi, ar masu mediju komunikāciju un kultūru, dažreiz pamatotas komunikāciju nozarēs, radio/televīzija/filmas, runas komunikācija, teātra māksla vai žurnālistikas nozare. Daudzas no šīm nozarēm kombinē masu mediju komunikācijas un kultūras studijas ar uzdevumu kursiem, kas ietver gan teoriju, gan praksi.
Tas ir arī interesanti, ka dažas nozares un disciplīnas izmanto vienskaitļa terminu “komunikācija”, lai aprakstītu to studiju objektu, kamēr citas nozares un indivīdi izmanto daudzskaitļa (plurālo) komunikāciju. Šeit noteikti ir atšķirīgi komunikācijas tipi un līmeņi mūsu kultūrā, tādā veidā plurālajam ir tā pielietojumi un pamatotība, kaut arī vienskaitļa arī strādā, lai atzīmētu, ka daudzie paveidi ir visas komunikācijas formas.
Ar “kultūras studijām” autors saprot to, ka kultūras un sabiedrības pieejas ir projekts no kritiskās un multidisciplinārās perspektīvas, kas bijis ieviests caur Birminghamas kultūras studiju skolu Anglijā un, kas nodrošina īpaši bagātas un izmantojamas studiju aprindas, kuras apraksta sabiedrības imbrikāciju (imbrication), politiku un kultūru.
Nozares un Frankfures skolas dihotomija (divdalījums)

…