Ievads grāmatvedībā

Liecības par grāmatvedības pirmsākumiem ir atrodamas senā vēsturē. Plaukstošo civilizāciju zemē Mezopotāmijā periodā no 4500. g. p.m.ē. līdz 5000. gadam p.m.ē. pastāvēja sarežģītas sabiedriskās attiecības, kas radīja nepieciešamību uzskaitīt darījumus un īpašuma tiesības. Vēsturnieki apraksta māla tāfelītes ar sarežģītu graudu pirkšanas un pārdošanas darījumu pierakstu. Tajā piedalījās vairākas personas. Uzskaite bija vienkārša, bet sabiedrības vajadzības tā apmierināja.
Apmēram 630. g. p.m.ē. senie grieķi izgudroja monētu kalšanu, kas pakāpeniski ietekmēja arī uzskaiti. Vēsturnieki piemin Zenona papīrus: uzskaites reģistru kopumu. Uzskaites reģistros bija paredzēta saistību uzskaite. Senajā Romā tika pieņemta un pilnveidota grieķu uzskaites sistēma. Vēsturnieki apraksta uzskaites reģistrus, tajā skaitā galveno grāmatu, kurā ieraksti no citiem reģistriem bija jāizdara ne retāk kā reizi mēnesī.
Viduslaikos izmantojamās uzskaites sistēmas ir ļoti līdzīgas seno laiku sistēmām. Feodālajā sabiedrībā īpašuma jomā pastāvēja tādas pašas attiecības kā cilvēku vidū: feodālās muižas bija citu lielāku muižu sastāvdaļas un šo hierarhiju noslēdza karaļu īpašumi. Uzskaites sistēma faktiski bija pārskatu sistēma par muižas vai cita īpašuma pārvaldīšanu no apakšas līdz augšai.
Nākamais solis uz priekšu ir divkāršā ieraksta lietošana. Nav zināms, kas pirmais lietoja divkāršo ierakstu, bet pirmsākumi meklējami renesanses laikmetā Ziemeļitālijas tirdzniecības centros. Pirmā liecība par pilnas divkāršās grāmatvedības sistēmas lietošanu atrasta Dženovas municipālos pierakstos par 1340. gadu. Pirmais sistematizētais grāmatvedības divkāršā ieraksta apraksts parādījās 1494. gadā Venēcijā. Tā autors ir Luka Pačiolo, franciskāņu mūks, Perudži, Florences, Boloņas un Romas universitātes pasniedzējs. Grāmata veltīta galvenokārt matemātikai, bet tajā ietverta sadaļa par divkāršo grāmatvedību. Šajā grāmatā sniegtie uzskaites ierakstu skaidrojumi ir aktuāli arī šodien.…