3.LĒMUMA PĀRSŪDZĒŠANAS KĀRTĪBA
To regulē IVN likuma 26.p. Ir divi gadījumi:
1)26.p.1.d.-> Apstrīdēšana/pārsūdzēšana, ja nav ievērota procedūra. Jebkurš saskaņā ar IVN likumu pieņemts lēmums nedrīkst pārkāpt vai ignorēt sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību IVN vai SIVN procesā. Ja šīs tiesības ir pārkāptas, tad ikvienam ir tiesības:
*iesniegt kompetentajai institūcijai (VPVB) sūdzību – šādas tiesības līdz laikam, kad sniegts atzinums par ziņojumu vai vides pārskatu;
*par kompetentās institūcijas lēmumu, izskatot minēto sūdzību, iesniegt sūdzību VARAM;
*VARAM lēmumu var pārsūdzēt tiesā/
2)26.p.4.d. -> Paredzētās darbības akcepta vai plānošanas apstrīdēšanas/pārsūdzēšanas kārtība.
*Reģionālās vides pārvaldes lēmums -> augstāka institūcija (VPVB; VARAM) -> tiesa;
*Pašvaldība, ministrija -> tiesa (jo nav augstākas institūcijas).
TIESU PRAKSE IVN LIETĀS
Sākotnējais izvērtējums -> Sākotnējā izvērtējuma mērķis ir tikai noteikt iespējamās ietekmes un to, vai tās varētu būt būtiskas, nevis precīzi dokumentēt ietekmju apjomu un definēt projekta īstenošanas noteikumus. (Senāta 2012. gada 30. oktobra spriedums lietā SKA-139/2012 23. punkts).
Lēmums par ietekmes uz vidi nepiemērošanu nav atsevišķi pārsūdzams tiesā Sākotnējā izvērtējuma lēmums, ar kuru tiek atzīts, ka ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams, nav atsevišķi pārsūdzams tiesā. Šis lēmums ir starplēmums, kurš pats par sevi nav pietiekams, lai varētu uzsākt paredzēto darbību. Lēmuma pārbaude iespējama, pārbaudot galīgā lēmuma tiesiskumu.(Senāta 2012.gada 30.oktobra spriedums lietā SKA-139/2012 12., 13., 17.punkts).
*Vērtējot lēmumu par ietekmes uz vidi nepiemērošanu, tiesas pārbaudei ir jābūt vērstai uz to, lai noskaidrotu, vai kompetentā iestāde ir pietiekami apzinājusi ietekmes būtiskumu un nepieciešamību tādēļ veikt ietekmes uz vidi novērtējumu. Pat ja tiesa konstatē, ka iestāde ir pieļāvusi kļūdas ietekmes precīzā vērtējumā, ir jāvērtē, vai tas varētu mainīt iestādes secinājumu par to, ka nav sagaidāma tāda projekta ietekme, kurai nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. Tāpat jāņem vērā, ka nevis lēmumā par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību, bet reģionālās vides pārvaldes izdotajos tehniskajos noteikumos tiek noteiktas konkrētas prasības, kādām jāpakļauj paredzētā darbība. (Senāta 2012. gada 30. oktobra spriedums lietā SKA-139/2012 26. punkts).
*Iemesls, kādēļ lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas nepieciešamību ir tieši likumā norādīts kā pārsūdzams [14. panta otrā daļa], ir tas, ka šāds lēmums paredz iesniedzējam (paredzētās darbības veicējam) veikt tūlītējas finansiāli un laika ziņā ietilpīgas procedūras kā nosacījumu tālākai virzībai uz iespējamo darbības akceptu. Tātad šis lēmums atbilst Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajā daļā minētajam gadījuma, kad starplēmumam pašam par sevi ir būtiska ietekme uz personas tiesībām un tiesiskajām interesēm.(Senāta 2012. gada 30. oktobra spriedums lietā SKA-139/2012 16. punkts).
…
