1. 1960.gads Francijā.
PSRS ieraksts Eiropas futbola vēsturē.
1.1. Delonē ideja un tās īstenošana
Pirmais ideju par Eiropas turnīru nacionālajām izlasēm 1927. gada Starptautiskās futbola federācijas (FIFA) kongresā izvirzīja Francijas Futbola federācijas ģenerālsekretārs Anrī Delonē, taču pat toreizējā FIFA prezidenta cita francūža Žila Rimē atbalsts nepalīdzēja, un piedāvājums palika, gaisā karājoties. Vēlāk eiropieši izrādījās stipri aizkavējušies– Vecā pasaule, no kuras nācis futbols, savu pirmo čempionātu aizvadīja tikai 1960.gadā, kad Dienvidamerika savas spēcīgākās vienības jau bija noteikusi teju vai pusgadsimtu, Ziemeļamerika un Centrālamerika- 17, Āzija- divus, bet Āfrika- vienu gadu. Tikai pēc 27 gadiem- 1954.gadā- beidzot tika nodibināta Eiropas Futbola asociāciju savienība (UEFA), un pienāca īstais brīdis Delonē projekta īstenošanai. Pats Delonē kļuva par pirmo UEFA ģenerālsekretāru, taču drīz nomira, bet viņa lietu turpināja dēls Pjērs, kuram palīdzīgu roku sniedza tālaika Eiropas Futbola autoritātes itālietis Otorino Barasi, beļģis Žozē Krejs, kā arī ungārs Gustavs Šebešs. 1958.gada 6. jūnijā UEFA kongresā Stokholmā beidzot pieņēma lēmumu par Eiropas nāciju kausa nodibināšanu. Nav brīnums, ka balvu nosauca Anrī Delonē vārdā. Tikai 1965. gadā, kad divi turnīri jau bija notikuši, šīs sacīkstes pārdēvēja par Eiropas Čempionātu. Tiesa, ne visas UEFA locekles atbalstīja šā turnīra izveidošanu- pret to uzstājās Anglija, VFR, Zviedrija, Beļģija, Itālija, kuras aizbildinājās ar nepiemērotiem finālspēļu aizvadīšanas termiņiem, kas sakrita ar starpsezonu periodu nacionālajos čempionātos.
Eiropas kausu izgatavoja franču juvelieris Šobijons. Kad UEFA sprieda, kādam jāizskatās kausam, visi piedāvātie varianti tika noraidīti. Tad kāds atcerējās par Šobijonu, kurš bija izgatavojis Francijas kausu. Viņam palūdza izveidot arī Eiropas galvenās futbola balvas kopiju, bet juvelieris atnesa jau gatavu kausu, kas visiem patika. Šobijons kausu izveidoja grieķu amforas formā. Priekšpusi viņš izrotāja ar ceturtā gadsimta pirms mūsu ēras bareljefa reprodukciju, uz kuras attēlots atlētisks jauneklis, kas žonglē ar bumbu. Nolikumā par uzvarētāja apbalvošanu bija teikts , ka kopā ar kausa oriģinālu uzvarētājam mūžīgā glabāšanā
4
tiek pasniegta neliela balvas kopija.
1.2. Pirmajā spēlē Lužņikos- 100 572 skatītāji!
Turnīra reglaments paredzēja sacensības pēc olimpiskās sistēmas. Katrā kārtā komandām vajadzēja aizvadīt pa vienai spēlei savā laukumā un vienai izbraukumā, bet pusfinālspēles un izšķirīgo maču par kausu tika nolemts sarīkot vienā valstī.
Pirmajā Eiropas Nāciju kausa izcīņā piedalījās 17 izlašu. Tā kā olimpiskajai sistēmai pateicīgs ir cipars 16, nācās aizvadīt kvalifikācijas cīņu, kurā Čehoslovākija divu spēļu summā (0:2 un 4:0) pieveica Īriju. Tomēr tiek uzskatīts, ka turnīrs sākās ar laika ziņā pirmo astotdaļfināla maču, kurā Lužņiku stadionā Maskavā PSRS izlase 100 572 skatītāju klātbūtnē ar 3:1 pieveica Ungārijas valstsvienību (jau pirmajā puslaikā mājinieki panāca 3:0 pārsvaru). Atbildes mačs šajā pārī notika tieši pēc gada, un arī Budapeštā nākamie kausa ieguvēji uzvarēja ar 1:0. Kopumā astotdaļfinālā pārsteigumi nenotika- pārākas bija komandas, kurām pēc ranga arī vajadzēja uzvarēt. Īpaši iespaidīgu panākumu svinēja francūži, kas savā laukumā ar 7:1 sagrāva Grieķiju. Divus vārtus uzvarētājiem guva leģendārais Žists Fontēns, kurš kopā ar čehu Buberniku un savu komandas biedru Vensānu vēlāk kļuva par pirmā Eiropas Nāciju kausa rezultatīvāko spēlētāju- visi šie futbolisti turnīrā tika pie pieciem panākumiem. Fontēnam vēlāk finālspēles savainojuma dēļ gan gāja secen.
…
