17.Advokāta darbība tiesas sēdē kriminālprocesā.
Aizstāvja piedalīšanās krimināllietu iztiesāšanā ir obligāta Kriminālprocesa likumā paredzētajos gadījumos un pēc procesā iesaistīto personu aicinājuma. Aizstāvis īsteno personas tiesības uz aizstāvību, izsaka savu viedokli par lietas iztiesāšanas gaitā konstatētajiem apstākļiem un piedalās tiesas debatēs. Aizstāvību vienā kriminālprocesā var īstenot arī vairāki aizstāvji.
Ja aizstāvis nav ieradies uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek. Ja aizstāvja neierašanās iemesls nav zināms, tiesa par to paziņo Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.
Ja aizstāvja turpmākā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā saprātīgā termiņā nav iespējama, viņu aizstāj. Aizstāvja maiņas gadījumā tiesa turpina lietas iztiesāšanu. Aizstāvim, kas no jauna iestājas krimināllietā, tiesa dod laiku sagatavoties aizstāvības īstenošanai. Aizstāvis, kas no jauna iestājies krimināllietā, var lūgt tiesu atkārtoti noklausīties liecinieka un cietušā liecības vai eksperta atzinumu, kā arī veikt citas procesuālās darbības.
18.Cilvēka tiesības uz juridisko palīdzību.
Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā noteikts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Personai ir subjektīvas tiesības uz kvalificētas juridiskās palīdzības saņemšanu, proti, personai nolūkā aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā ir tiesības saņemt tai nepieciešamo juridisko palīdzību no personām, kas ir ieguvušas attiecīgās zināšanas un iemaņas.
Lai īstenotu arī maznodrošināto un trūcīgo personu tiesības uz taisnīgu tiesu, tai skaitā nodrošinātu pieeju tiesai, Saeima pieņēma Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu, kura izpildi nodrošina Juridiskās palīdzības administrācija.
Valsts nodrošināto juridisko palīdzību strīdu risināšanai Latvijas Republikā persona var saņemt noteikta veida civillietās, privātās apsūdzības kriminālprocesā (cietušajam) un administratīvajās lietās apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.
Personas, kurām saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3.pantu ir tiesības pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā aizpildītu veidlapu – iesniegumu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam, kā arī dokumentu kopijas, kas apliecina veidlapā minētās ziņas, tai skaitā par tiesībām pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību (izziņu par maznodrošinātas vai trūcīgas personas (ģimenes) statusa piešķiršanu, atrašanos pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā u.c.).
19.Juridiskās palīdzības nodrošināšana.
Juridiskās palīdzības administrācija (JPA) ir Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas padotības iestāde. Juridiskās palīdzības izpildi nodrošina tieši šī iestāde. Administrāciju vada direktors. Administrācijas direktoru amatā ieceļ un no amata atbrīvo tieslietu ministrs.
…
