1.Vispārzinātniskās izziņas metodes: modelēšana, formalizācija, idealizācija.
Modelēšana- izziņas objektu pētīšana ar modeļu palīdzību (mākslīgi izveido objekta shēmas, rasējumus utml veidā, kas vienkāršā veidā atveido pētījuma objekta struktūras īpašības). Modelis aizvieto izziņas objektu & rada info par to. Modelēšanu izmanto kopā ar citām metodēm: analoģ, eksper, abstrahēš, idealizācija.
Idealizācija- ir tādu objektu konstruēšana domāšanā, kuru īstenībā nav & ko nevar īstenot, bet kam reālajā pasaulē ir prototipi (punkts, taisne).
Formalizācija- 1)domāš rezultāts atspoguļojas jēdzienos & apgalvojumos; 2)atspog objekta saturu & struktūru zīmju formā; 3)saturu izzina ar tā formas izdibināto sastavdaļu palīdzību. Juridiskā zinātnē vairāk lieto "formālās noteiktības" kategoriju. Dodas priekšroka formai nevis saturam.
2.‘’Definīcijas pilnības’’, normu relatīvās stabilitātes prasības.
Definīcija ir loģiska operācija, kuras procesā tiek atklāts jēdziena saturs. Juridiskajām definīcijām ir jābūt pēc iespējas precīzām, pilnīgām un saturīgām. tām ir jāpiepilda ar juridisku jēgu termini, kas nereti ir patapināti no ikdienas valodas.
Ikviens indivīds kāda vārda saturu vai jēgu var izprast citādi, atšķirīgi no citiem. Tādēļ veidojot definīcijas ir jāizraksta katra vārda nozīme atsevišķi, kā arī kontekstā kopīgi, lai pēc iespējas samazinātu vai izslēgtu šos dažādo izpratņu gadījumus.
Arī pati definīcija nedrīkst būt divdomīga, lai sekmētu normas iztulkošanas un piemērošanas drošumu. Izšķir:
1.likumdošanas definīcijas, kas satur vai kas balstās uz normatīviem aktiem un ka ir obligāts raksturs;
2.definīcijas, kas izriet no tiesu lēmumiem;
3.doktrinārās definīcijas, ko piedāvā juridiska mācība, skola vai autoritāte;…