Iekšēji normatīvi akti (instrukcijas, ieteikumi un nolikumi) ir tiesību akti, kurus kāds publisko tiesību subjekts ir izdevis ar mērķi noteikt savas vai vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārēja normatīva akta piemērošanas kārtību
Visu organizāciju iekšejo darbības kārtību, organizācijas dalībnieku tiesības un pinākumus nosaka pašas organizācijas izstrādāti un pieņemti normatīvie akti (valsts vai pašvaldību institūciju iekšējos normatīvos dokumentus parasti pieņem vai apstiprina augstākstāvošā organizācija).
Valsts pārvaldes iestādes nav demokrātiski liģitimētas, tādēļ tās ārējos normatīvus aktus izdot nevar. Tās var izdot iekšējus normatīvus aktus, kas ir saistoši tikai iestādei pašai, kā arī tai padotām iestādēm.
Iekšejos normatīvos aktus publisko tiesību subjekts izdod, lai noteiktu savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrotu kāda ārēja normatīva akta piemērošanas kārtību, un šādi akti ir saistoši tikai pašam izdevējam, ta struktūrvienībām un darbiniekiem.
Galvenie iekšejo normatīvo aktu veidi ir:
1. nolikumi, kas regulē iestādes uzbuvi un darba organizāciju, lietošanas kārtību. (piemēram, Latvijas Republikas austākajam varas orgānam – Saeimai – ir pašai savs Kārtības rullis).
2. instrukcijas, kas regulē ārējo tiesību normu piemērošanu (piemēram, nodokļu likumu piemērošanu) vai iestādes darbības (piemēram, atvaļinājumu piešķiršanas kārtību darbiniekiem).
3. ieteikumi, kas regulē pārvaldei normatīvajos aktos piešķirto rīcības brīvību, noskatot to vienveidīgu rīcību tipiskos gadījumos (no kuras iestāde var atkāpties netipiskos gadījumos, to pamatojot).
4. statūti (piemēram, politiskas partijas statūti vai kooperatīvo sabiedrību atatūti)
Normatīvos aktus var izdot Ministru kabinets, Ministru kabineta loceklis, atvasinātas publiskas personas orgāns vai iestādes vadītājs uz normatīvā akta pamata, vai pats pēc savas iniciatīvas savas kompetences jautājumos.
…
