1. Kuras procedūras ir saistītas ar augstākām radiācijas dozām?
2. Kādi ir iespējamie efekti, izmantojot radiāciju iejaukšanās procedūrās?
3. Kas man jādara, ja esmu pamanījis, ka āda nosarkst?
4. Vai man ir jāuztraucas par radiāciju, ja manam bērnam tika nozīmēta iejaukšanās procedūra?
1. Kuras procedūras ir saistītas ar augstākām radiācijas dozām?
Iejaukšanas procedūras, t.i. angiogrāfija un sirds katerizāciju un Datortomogrāfija (DT) var būt saistīta ar augstākam radiācijas dozām (no aptuveni 100 līdz 1000 reizes vairāk nekā krūškurvja rentgens).
2. Kādi ir iespējamie efekti, izmantojot radiāciju iejaukšanās procedūrās?
Visvairāk iejaucošās procedūras ietver augstākas radiācijas dozas nekā tās tiek lietotas diagnostiskajos izmeklējumos, ar, tipiski, 1/10,000 lielāku risku ādas ievainojumiem un nedaudz lielāku vēža iespēju nākotnes gados. Iejaukšanas procedūra, izdarīta zem rentgenstariem ar fluoroskopisko vadību bieži aizvieto vairāk invazīvās ķirurģiskās procedūras. Ādas ievainojumi lielākā gadījumu skaitā ir novēršami ar atbilstošu tehnikas izvēli.
3. Kas man jādara, ja esmu pamanījis, ka āda nosarkst?
Par ādas reakcijām vai ādas apdegumiem jābūt nekavējoties paziņotam doktoram.
4. Vai man ir jāuztraucas par radiāciju, ja manam bērnam tika nozīmēta iejaukšanās procedūra?
Procedūras ieguvums var pārsvērt uz radiācijas balstītos riskus. Tādēļ jautājums ir kāds ieguvums ir sagaidāms, un vai nepastāv kādas citas procedūras, kas neiesaista jonizācijas radiāciju. Jūs varat arī atnest karti doktoram, lai viņš ieraksta, cik lielu dozu iegūst iejaukšanas procedūrā.
…