Ieguvumi un zaudējumi, iestājoties Eiropas Savienībā

Pēc II Pasaules kara 1951. gadā sešos Eiropas valstīs tika parakstīts līgums par „Eiropas Ogļu un Tērauda kopienas” izveidošanu. Un šī kopiena bija izveidota. Kopienā bija iesaistīti Francija, Beļģija, Rietumvācija, Luksemburga, Nīderlande un Itālija. Vēlāk (1955g.) EOTK dalībvalstis pieņēma lēmumu attīstīt vēl tuvāku kopēju darbību ekonomikā, jo bija redzams, ka tuvākā sadarbība starp Eiropas valstīm ir iespējama un loti izdevīgā. Rezultātā tika izveidots līgums par Eiropas Ekonomisko Savienību. Mērķis bija izveidot kopējo tirgu. Un jau 25. martā 1957. gadā Romā tika parakstīts līgums par Eiropas Ekonomiskas Savienības izveidošanu.
Ar gadiem Eiropas Savienības plašinājās un 1995. gadā ES parakstīja Asociācijas līgumu ar Igauniju, Latviju un Lietuvu. Un jau 27. oktobrī Latvija iesniedz pieteikumu iestāties Eiropas Savienībās. 1996. gadā aprīlī Eiropas Komisija sagatavoja sarakstu katrai kandidāt-valstij ar jautājumiem ekonomikā, politikā, tirgu, izglītību un sagatavošanu iestāšanai ES. Pēc diviem mēnešiem Latvija iesniedza atbildes uz jautājumiem, bet tā vel nebija gatava pārkārtojumiem un ES Komisijas atbildei. 1997. gadā jūlijā Eiropas Komisija izteica domas par Latvijas gatavību iestāšanai ES. Tika pieņemts lēmums nesākt sarunas ar Latviju par iestāšanos. Pēc mēneša Latvijas valdība izveidoja darbības plānu, lai ātrāk integrēties un paņem uz sevi visu atbildību par visu nepieciešamo pasākumu organizēšanu, ar kuru palīdzību likvidēs visus integrācijas trūkumus.…