Ievads
Nodoklis — ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu.
LR nodokļu sistēmas pamatlikums – ir likums par nodokļiem un nodevām. Pieņemts 1995. gadā 2. februārī. Spēkā ar 1995. gadā 1.aprīlī ar vēlākiem grozījumiem. Saskaņā ar šo likumu, Latvijā uzņēmumu ienākuma un iedzīvotāju ienākuma nodoklis kopā veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu. Ar to saprot, ka jebkura persona, kas gūst ienākumus mūsu valstī ir vai nu uzņēmumu ienākuma vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs. Likums arī paredz, ka vienu un to pašu ienākumu nevar vienlaikus aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis pieder pie tiešo nodokļu grupas un ir viens no valsts budžeta lielākajiem papildinātājiem, ar ko apliek fizisko personu gūtos ienākumus.
Sakarā ar pašrejzejo ekonomisko situāciju Latvijā tēma ir aktuāla, jo likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pēdējas pārmaiņas bija pieņemtas 2008.gada 12.decembrī , kuri stājas spēkā 2009.gadā 1.janvārī, kas tieši ietekmēja valsts budžetu un Latvijas iedzīvotājus.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa struktūra.
1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus, un tas sastāv no:
algas nodokļa, ko par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs;
2) fiksētā ienākuma nodokļa par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības;
3) nodokļa par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts, un nodokļa no citiem ienākuma avotiem
2. Nodoklis tiek aprēķināts un iemaksāts budžetā divējādā kārtībā: avansā, arī algas nodokļa veidā, un rezumējošā kārtībā, sastādot gada ienākumu deklarāciju arī fiksētā ienākuma nodokļa veidā.
…