Iedzīvotāju ģeogrāfija

Balstās uz demogrāfiju un etnoloģiju.
Iedzīvotāju ģeogrāfija zinātņu sistēmā.
Senos cilvēkus interesēja savas cilts un kaimiņu ciltis. Iedzīvotāju ģeogrāfija ir zinātne, kas pēta iedzīvotāju izvietojumu, iedzīvotāju skaita dinamiku, iedzīvotāju sastāvu un šo rādītāju telpiskās variācijas. Radās 20. gs integrējoties demogrāfijai un etnoloģijai.
Demogrāfijas attīstības vēsture.
No grieķu valodas demos – tauta, graphos – aprakstīšana. Terminu ieviesa franču zinātnieks Achill Greilard 1855.g. iedzīvotāju grāmatu cilvēku statistika elementi vai salīdzinošā demogrāfija.
1874.g. Luija Ādolfa Bertiljona grāmata ”Francijas salīdzinošā demogrāfija”.
Pirmie, kas aplūkoja iedzīvotāju skaitu izmaiņas un vēlamo skaitu, bija Platons un Aristotelis (5.- 4. gs. p.m.ē.). Senajā Romā jau notika tautas skaitīšana jeb cenzi (ik pēc 5 gadiem). Pirmie nopietnie darbi Francijā, Itālijā 17.gs. Džons Brauns 1662.g. izdeva demogrāfijas grāmatu. Demogrāfiju pētīja arī Edmunds Halejs, kurš izskaidroja mirstības tabulas. Sākumā Džons sauca par iedzīvotāju statistiku. Demogrāfijas pieskārās arī Engelss, Darvins. 19.gs demogrāfijas izpētes objektu konkretizēja.…