Mūsdienu globalizācijas skartajā pasaulē identitātes apzināšanās un saglabāšana ir viena no aktuālākajām problēmām. Tā skar gan indivīdus, gan veselas valstis. Valsts izpratnē identitāte ir valoda, kultūra, mentalitāte u.c. Arī indivīda izpratnē identitāte ietver valodu, kultūru un mentalitāti, bet indivīda identitāte izpaužas dažādu sociālo lomu izspēlē, domās un to realizācijā dzīvē. „Jādomā, tā nav tikai vēsturiska nejaušība, ka vārda „persona” sākotnējā nozīme bija „maska”. Drīzāk tādējādi tiek atzīts fakts, ka visi vienmēr un visur vairāk vai mazāk apzināti spēlē kādu lomu... Mēs cits citu iepazīstam tieši caur šīm lomām; tieši caur šīm lomām mēs iepazīstam paši sevi”.
Ērvings Gofmanis savā darbā „Sevis izrādīšana ikdienas dzīvē” visu darbību un cilvēka sevis parādīšanu izspēlē izrādē. „”Izrāde” var tikt definēta kā visas tās darbības, ko noteiktajā gadījumā veic dalībnieks un ar kurām tādā vai citādā veidā mēģina ietkmēt citus dalībniekus.” Interesanti ir indivīda vēlēšanās radīt iespaidu par sevi, kas arī ir identitātes realizācija. Indivīds dzīvojot un satiekot daudz un dažādus cilvēkus nemitīgi piedalās dzīves izrādē, kurā pats ir gan aktieris, gan skatītājs. Mācās no citiem un māca pats. Cilvēkam sākot apzināties savu identitāti, parādās arī interese par citu identitāti un to kā veidot savējo. Gofmanis šo procesu attēlo, varētu teikt kā sabiedriskās attiecības starp indivīdu un sabiedrību. „Kad cilvēku tuvumā parādās kāds indivīds, tie parasti mēģina iegūt par viņu informāciju vai arī izmanto viņu rīcībā esošo informāciju par šo indivīdu.”
…
