Identifikācijas problēmu vai strukturālo vienādojumu parametru skaitliskais vērtējums var tikt iegūts no novērtētiem reducētās formas koeficientiem.
Ja to var izdarīt, partikulārie vienādojumi ir identificējami.
Ja to nevar izdarīt ir neidentificējami vai zem identificējami.
Identificējams vienādojums var būt precīzi (vai tieši) identificēts vai pāri identificēts (virs identificēts).
Mēs sakām, ka precīzi identificēts, ja strukturālo parametru iegūtās skaitliskās vērtības ir vienas vienīgas.
Mēs sakām, ka ir pāri identificēts, ja strukturālo parametru iegūtās skaitliskās vērtības ir vairākas.
Definīcija: Modelis no M līdzvērtīgiem vienādojumiem pēc pakāpes var būt identificētas, ja tas nesatur vismaz M-1 mainīgos (endogēnos kā arī iepriekšnoteiktos) kuri ietverti modelī. Ja tas neietver tieši M-1 mainīgos, tad vienādojums ir tieši identificēts. Ja tas nesatur vairāk kā M-1 mainīgos, tas ir virs identificēts
Definīcija: Modelis ar M līdzvērtīgiem vienādojumiem pēc pakāpes var būt identificēts, ja iepriekš noteikto mainīgo skaits izņemti no vienādojumiem ir ne mazāki kā endogēno mainīgo skaits iekļauti vienādojumā mīnuss 1, t.i.
Kārtības nosacījums ir nepieciešamais, bet ne pietiekamais nosacījums identifikācijai. Tas ir, ja pat kārtības nosacījums ir spēkā, var gadīties, ka vienādojums nav identificējams.
Modelis, kurš satur M vienādojumus ar M endogēniem mainīgiem, vienādojums ir identificējams tad un tikai tad, ja vismaz vienu ne nulles (M-1) (M-1) kārtas determinantu, var izveidot no koeficientiem (endogēniem un iepriekš noteiktiem) izņemtiem no partikulāriem vienādojumiem, bet iekļautiem citos vienādojumos.…
