Attiecības starp karali un pavalstniekiem vērtēju kā kaut ko ļoti īpašu. Starp abām pusēm valda dziļa cieņa. Un neliekas, ka vara šeit kaut ko uzspiež. Kā piemēru minēšu citātus no lugas daļas, kad Makbets jau ir kļuvis par Skotijas karali. Tautas attieksme pret karali ir ļoti cildinoša. Karalis visaugstākais labums. Ikvienam jābūt ir pateicīgam, pazemīgam pret karali. Patiešām ļoti cēli izturēšanās un slavināšana.
„Mēs esam jūsu līdz ar visu mantu
Un dzīvību, un jūsu augstībai
Mēs dodam tikai to, kas jums jau pieder.” (Makbeta kundze)
Tikumi, kādiem ir jāpiemīt valdniekam ir patiesība, godkārība, taisnība, spēks, pacietība, dievbijība, drosme, drošs un stingrs prāts un lēna, laipna sirds. Taču par Makbetu to, diemžēl, apgalvot nevarēja.
Pasaule bez varas nav iedomājama, jo tad apkārt valdītu liels haoss un visatļautība. Ir jābūt kontrolei. Tomēr, lai cik daudz negatīvus un pozitīvus piemērus sniedz vara ir jāatceras- mums katram ir sava vara pār mūsu domām, un mums ir izvēles brīvība vai šīs domas mēs atļausim ietekmēt vai nē. Ja vara pēkšņi ir nokļuvusi mūsu rokās, tā mūs izmainīs, bet uz kuru pusi, to ietekmēt varam mēs paši.
…